Raidījums: Aizsardzības izdevumu palielināšanai līdz 5% no IKP politiķiem būs jāatrod vēl pusmiljards eiro

Lai Latvijas aizsardzības izdevumus palielinātu no esošajiem 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 5%, par ko izteikušies vairāki politiķi, vēl papildus būtu jāatrod vairāk nekā pusmiljards eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Par to, ka NATO valstīm būtu jāpalielina izdevumi līdz 5% no IKP janvāra otrajā nedēļā izteicās ASV prezidents Donalds Tramps. Dienu vēlāk par ieceri audzēt aizsardzības izdevumus līdz apmēram 4% paziņoja Latvijas augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa (JV).

Taču jau patlaban gan no pozīcijas, gan opozīcijas politķi runā ne vien par mērķi 4%, bet jau 5% tuvāko gadu laikā, vēsta “de facto”.

Raidījumā atzīmēts, ka aizsardzības spēju veicināšanai vajadzības iezīmētas jau agrāk, taču Aizsardzības ministrija (AM) pēdējos mēnešos precizē to sarakstu. Atjaunotos plānus februārī iecerēts skatīt Nacionālajā drošības padomē.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) raidījumā norāda, ka ir definētas kopumā 26 spējas, no kurām ļoti svarīgas ir kājnieku kaujas mašīnas, pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība, uguns jauda – gan raķešu artilērijas sistēmas, gan arī riteņa artilērijas sistēmas ekipējums, nodrošinājums, munīcija, kā arī jaunākās tehnoloģijas, droni. Ministrs uzsver, ka ieguldījumi, kas nepieciešami aizsardzībai, ir apjomīgi.

Pēc “de facto” lūguma, par pamatu ņemot esošā budžeta likuma sagatavošanā izmantotās IKP prognozes, Finanšu ministrija (FM) aprēķināja, ka 5% 2026.gadā nozīmētu, ka aizsardzības izdevumiem būtu jāatvēl 2,34 miljardi eiro, kas ir par 573 miljoniem eiro vairāk nekā šobrīd iezīmēts daudzgadu budžetā nākamajam gadam.

FM sākusi meklēt iespējamos risinājumus, kā to izdarīt, taču potenciālās risinājuma iespējas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) nevēlas nosaukt, vēsta “de facto”, atzīmējot, ka finanšu ministrs ir noraidošs par iespēju aizsardzības izdevumus audzēt uz budžeta deficīta rēķina – pat, ja Eiropas Komisija šiem mērķiem pieļautu atkāpes no noliktajiem kritērijiem. Kā raidījumā skaidro ministrs, tas vēlāk var atsaukties uz parāda apkalpošanas izdevumiem.

Kā ziņots, FM sākusi detalizētu 2024.gada nozaru ministriju un citu iestāžu budžeta faktisko izdevumu analīzi, lai apzinātu kopējo finanšu situāciju pa nozarēm un to izmantotu par pamatu plānoto izdevumu analīzei un pārdalei, tostarp palielinot finansējumu aizsardzībai.

Jau ziņots, ka 8.janvārī pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Valsts prezidents žurnālistiem sacīja, ka Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no IKP.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka “vēl ir ko darīt”.

Tāpat ziņots, ka Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas, piektdien nolēma, ka Lietuvas aizsardzības finansējums 2026.-2030.gadā būs 5-6% no IKP, lai ātrāk varētu izveidot armijas divīziju.

Pēc padomes sēdes prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem teica, ka “vienojāmies, ka periodā no 2026. līdz 2030.gadam aizsardzībai gadā tiks atvēlēti 5-6% no IKP”.

Viņš paskaidroja, ka vienošanās ļaus šajā periodā aizsardzības finansējumu saglabāt vidēji 5,5% līmenī.

Nausēda teica, ka Lietuvai līdz 2030.gadam, nevis “kaut kad tālākā nākotnē”, ir jāsasniedz pilnīga divīzijas un citas kritiskās infrastruktūras rīcībspēja.

Šogad Lietuva plāno aizsardzībai tērēt ap 2,5 miljardiem eiro jeb nedaudz vairāk kā 3% no IKP. Taču jaunā valdība, kas darbu sāka pagājušā gada nogalē, palielināja valsts aizņēmuma limitu šim gadam līdz apmēram 800 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka, aizņemoties pilnā apmērā, aizsardzības izdevumi var sasniegt līdz pat 4% no IKP.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija