LETA
Ņemot vērā lielās balansēšanas jaudu izmaksas, var tikt krietni apgrūtināta investīciju piesaiste, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums atgādina, ka pēdējos gados Latvijā būtiski pieaudzis saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms. Šo staciju darbību būtiski ietekmē laikapstākļi.
Ražotāji parasti prognozē nākamās dienas ražošanas apjomu jau iepriekšējā dienā, un, balstoties uz šīm prognozēm, tiek plānots elektroenerģijas patēriņš un nepieciešamais apjoms kopējā tīklā. Ja prognozētās saulainās dienas vietā iestājas mākoņainība, tīklā rodas iztrūkums. Tādēļ saules elektrostacijas visbiežāk izjūt balansēšanas maksājumus, jo nepieciešams ik dienu nodrošināties pret iespējamiem laikapstākļu radītiem svārstību riskiem.
Raidījums norāda, ka pēc atvienošanās no BRELL elektroenerģijas tīkla gada sākumā Latvijai pašai jāgādā par nepieciešamajām rezervēm šādu iztrūkumu segšanai. Vienlaikus vairāki tirgus dalībnieki norāda, ka balansēšanas izmaksu sadalē ir izveidojies haoss.
Sākotnēji atslēgšanos no BRELL bija plānots īstenot 2026.gadā, un līdz tam AS “Augstsprieguma tīkls” bija apņēmies uzstādīt lielas ietilpības baterijas, kurās uzglabāt elektroenerģiju īslaicīgu svārstību izlīdzināšanai. Tomēr politisks lēmums paredzēja atslēgšanos jau šogad, un Latvija, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, nebija tam pilnībā gatava – pašai nav lieljaudas bateriju, un šis pakalpojums jāiepērk no ārvalstīm, kas ir dārgi, skaidro raidījums.
Pēc atvienošanās no Krievijas Latvijā strauji pieauga elektroenerģijas balansēšanas izmaksas. Sākotnēji ticis solīts, ka šīs izmaksas tiks sadalītas vienlīdzīgi starp visiem tirgus dalībniekiem, taču šobrīd lielākā daļa no tām tiek uzlikta patērētājiem. Lielie saules parku attīstītāji brīdinājuši, ka šāds izmaksu pieaugums nav bijis iekļauts viņu biznesa modeļos, un daži varētu pārskatīt savus investīciju plānus Latvijā, noskaidrojis raidījums.
Enerģētikas konsultants Gatis Ābele raidījumam stāsta, ka tirgū ir iestājies haoss, un dažādu interešu lobēšana novedusi pie nevienlīdzīgas izmaksu sadales. Sākotnēji piedāvātais modelis paredzējis “50:50” sadalījumu starp ražotājiem un patērētājiem, taču pēc sanāksmes Klimata un enerģētikas ministrijā tas mainīts uz 25% ražotājiem un 75% patērētājiem. Šāds lēmums pieņemts bez patērētāju pārstāvju iesaistes, un regulators tam nav iebildis, uzsver raidījums.
“Nekā personīga” skaidro, ka mazajiem patērētājiem lielāki rēķini būs jūtami, pārslēdzot līgumus ar operatoriem. Lielie patērētāji, piemēram, pašvaldības un ražojošie uzņēmumi, jau saņemot paziņojumus par būtisku maksājumu pieaugumu.
Raidījums klāsta, ka saules parku attīstītāji, tostarp uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, pārskata savus plānus. Piedāvātās balansēšanas maksas ir pat piecas reizes augstākas nekā solīts gada sākumā. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā šādas maksas tiks ieviestas pakāpeniski, lai netraucētu atjaunīgās enerģijas attīstību.
Alnis Bāliņš, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” vadītājs, norāda, ka Latvijā visas izmaksas no 1.jūlija tiek uzliktas tirgotājiem un ražotājiem, kas var novest pie projektu iesaldēšanas vai pat maksātnespējas.
Līdzīgi skeptiski noskaņots ir arī Māris Plūme, “Saules Energy” valdes loceklis, kurš uzsver, ka izmaksu dubultošanās negatīvi ietekmēs nākotnes investīcijas.
Privātie enerģijas tirgotāji, piemēram, “VIRŠI” un “AJ Power”, brīdina, ka Latvijā saules un vēja enerģijas ražotājiem izmaksas būs visaugstākās reģionā, kas var apgrūtināt investīciju piesaisti.
Lietuvā valsts nodrošina 30% atbalstu lieljaudas bateriju uzstādīšanai, kas Latvijā nav pieejams. Tāpēc “AJ Power” plāno savas baterijas būvēt Lietuvā, kur attīstība notiek straujāk, piebilst “Nekā personīga”.
Kā ziņots, šī gada februārī Baltijas valstis atslēdzās no BRELL tīkla, kas nozīmē, ka turpmāk Baltijas valstīm pašām elektrotīklā jānodrošina noteikts frekvences līmenis. Tam svarīgas ir balansēšanas jaudas, ko nodrošina Baltijas elektroenerģijas balansēšanas rezervju tirgus.
Ilustratīvs foto no unsplash.com
Sen bija laiks aizvākties no Latvijas ar tiem mēsliem, elektrība paliek arvien dārgāka !
Mēs tomēr esam mērenajā klimata joslā un saules paneļi izdevīgi vien pusgadu.Jēga maza,bizness tikai iedzīvošanās nolūkā.
Var tikai pabrīnīties par atsevišķu jampampiņu absolūtu loģikas trūkumu. Pirmajam šķiet, ka Latvija pieder viņam un Latvijai ir pienākums tam vienkārši maksāt par to, ka tas eksistē. Otrajam, šķiet, ka nav jēga no darbinieka, ja tas nestrādā 24 stundas diennaktī un tai pat laikā asinis aizlej acu ābolus no domas vien, ka kāds kaut kur nopelna vai varētu nopelnīt. Ar tādu skatījumu uz dzīvi smadzenēs iemetas puve. 🙂
SM uzskata.ka galvenais dzīvē ir peļņa iegūta vienalga kādiem līdzekļiem.Kaut no senču kauliem kapsētās.Amorāls tips kuram nekā svēta.Pretīgi!
Varētu padomāt, ka šeit rakstošie iet uz darbu, lai strādātu par brīvu. Kāda saistība saules paneļiem ar senču kauliem? Kas jūsuprāt ir amorāls enerģijas ieguvē no saules? Es vēl saprastu ja stāsts būtu par ogļu kurināšanu, bet domādams neizdomāsi par ko varētu pārmest saules enerģijai. Mandomāt, ka dažiem ir psiholoģiskas, mentālas problēmas, ja rodas nepieciešamība pēc neadekvātu ierakstu veikšanas publiskajā telpā.
Raksts ir par to, ka Latvija kārtējo reizi neseko Lietuvas un Igaunijas labajiem piemēriem Ne jau tehniskajās ierīcēs ir problēma, problēma ir galvās.
Elektrības cenas pēdējā laikā ļoti labas
Pag,pag?Tas nozīmē,ka valsts atbildīgo enerģētikas amatpersonu neizdarības dēļ Latvijas lietotājiem būs vēl dārgāka elektrība?!Kādēļ mums nav atbalsts lieljaudas bateriju uzstādīšanai,bet militāristu rotaļlaukumiem nauda tiek šķērdēta?!
Kāpēc valstij jāuztur kāda privātais bizness? Man tirgotājam gan valsts atbalsta nav! Vai saules bateriju uzstādītāji ir kādi izredzētie,ka viņiem jāmaksā par to tikai,ka viņi uzstādījuši saules baterijas????
Ak vai, pisnesmeņi būs aptaisījušies ar saviem “saules parkiem”? Uz to jau gāja, bet alkatība cilvēciņiem bija prātu aizmiglojusi. 😀
Ja “zaļais” bizness ir izdevīgs bez garantētas valsts dalības, tad kādēļ apturēt investīcijas? Bet šeit problēma ir garantētās jaudas nodrošināšanā, neraugoties uz pēkšņi atpūsto mākoni. Gribas pārdot enerģiju, bet ja nav – tieciet paši galā. Šoreiz birža par sliktu investoriem.