Reina – svarīga transporta artērija Rietumeiropā

Zemā ūdens līmeņa dēļ apdraudēta kuģošana Eiropas noslogotākajā ūdensceļā

Uldis Ķezberis, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists, EURANET PLUS

Reinas upe ir viens no noslogotākajiem ūdensceļiem pasaulē un ļoti svarīga transporta artērija tās krastos esošajām Rietumeiropas valstīm. Taču karstās un sausās vasaras dēļ Reinā krasi ir samazinājies ūdens līmenis, tāpēc ir apgrūtināta preču un izejvielu transportēšana pa upi. Tas ir vēl viens trieciens ekonomikai laikā, kad strauji pieaug energoresursu cenas.

Ledāju pienesums ir samazinājies
Vairāk nekā 1300 kilometru garā Reina sākas Alpos un tek cauri Šveices, Lihtenšteinas, Austrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes teritorijai un ietek Ziemeļjūrā. Tā savieno Šveices, Vācijas un Nīderlandes rūpnieciskos reģionus ar Eiropas lielākajām ostām Roterdamā un Antverpenē. Ik gadu pa Reinu pārvadā simtiem miljonu tonnu preču.

Šovasar ūdens līmenis upē daudzviet ir nokritis līdz zemākajai atzīmei pēdējo desmit gadu laikā, tāpēc kuģiem nākas pārvadāt ievērojami vieglākas kravas, lai neuzskrietu uz sēkļiem.

Reinas ūdens krājumus nodrošina kūstošie Alpu ledāji un nokrišņi, taču pēdējos gados ledāju pienesums ir samazinājies, jo klimata pārmaiņu dēļ vasarā izkūst vairāk ledāju, nekā izveidojas ziemā. Pagājušajā ziemā Šveices Alpos reģistrēto nokrišņu daudzums bija mazāks par ierasto, tāpēc ledāji turpina samazināties. Savukārt šajā vasarā Rietumeiropa ir piedzīvojusi vairākus karstuma viļņus un ilgstošu sausumu, tādēļ ūdens Reinā strauji izsīkst.

Jo mazāk ūdens upē, jo mazāku kravu var pārvadāt kuģi
Vācijas Transporta ministrija pagājušajā nedēļā brīdināja, ka ūdens līmenis Reinā var sasniegt kritiski zemu atzīmi. Saskaņā ar ministrijas aplēsēm 12. augustā vienā no Reinas šaurākajām vietām pie Kaubes pilsētas valsts rietumos ūdens līmenis samazinājies līdz 40 centimetriem un turpināja samazināties arī 13. un 14. augustā. Lai gan ūdens līmenis šeit augstāks par rekordzemajiem 27 centimetriem, kas tika reģistrēti 2018. gada oktobrī, lielākiem kuģiem varētu būt grūtības droši izbraukt šo upes posmu, kas atrodas aptuveni pusceļā starp Koblencu un Maincu.

Loģistikas uzņēmuma HGK pārstāvis Kristiāns Lorencs situāciju raksturoja kā ļoti nopietnu, taču ne tik dramatisku kā 2018. gada rudenī. Tomēr pārvadātājiem nākas pielāgoties. «Ūdens trūkuma dēļ kuģi, kas, piemēram, piegādā sāli no Heilbronnas uz Ķelni, ierasto 2200 tonnu vietā var pārvadāt 600 tonnas. Jo mazāk ūdens upē, jo mazāku kravu var pārvadāt kuģi,» K. Lorencs sacīja ziņu aģentūrai «Associated Press».
Tādi Vācijas rūpniecības milži kā tērauda ražotājs «Thyssenkrupp» un pasaulē lielākais ķīmisko produktu ražotājs BASF ir atkarīgi no izejvielu un energoresursu, piemēram, akmeņ-ogļu un degvielas, piegādēm pa Rei-nu. BASF pagājušajā nedēļā paziņoja, ka gadījumā, ja ūdens līmenis pie Kaubes samazināsies līdz 35 centimetriem, tad daļa baržu šo upes posmu nespēs pārvarēt.

Federālā Hidroloģijas institūta eksperts Jērgs Uve Belcs apgalvoja, ka, ūdens līmenim pie Kaubes nokrītot zem 40 centimetru atzīmes, vairumam baržu vairs nebūs ekonomiski izdevīgi turpināt pārvadājumus. «Reinā zemā ūdens līmeņa dēļ ir ierobežota kuģošana, attiecīgi zemāka ir iekšzemes preču kuģu flotes transportēšanas jauda. Bet tas nozīmē, ka visiem, kas ir atkarīgi no šī ūdensceļa, ir mazākas piegādes iespējas,» teica Belcs.

Pārvadājumu cenas ir piedzīvojušas milzīgu lēcienu
Tālāk lejup pa Reinu pie Dīsburgas, kur atrodas pasaulē lielākā upju osta, pagājušās nedēļas vidū ūdens līmenis bija samazinājies līdz 172 centimetriem. Ja tur ūdens līmenis nokritīs līdz 150 centimetriem, tad kļūs ekonomiski neizdevīgi transportēt tādus materiālus kā kokss un dzelzsrūda.

Kuģu pārvadājumu cenas šovasar ir piedzīvojušas milzīgu lēcienu. Piemēram, par tonnas degvielas piegādi uz Šveices pilsētu Bāzeli pagājušajā nedēļā vajadzēja maksāt 267 eiro. Salīdzinājumam – jūnija sākumā par tonnas degvielas piegādi bija jāmaksā 25 eiro, raksta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Uzņēmumi produkciju un izejvielas var piegādāt arī pa dzelzceļu un autoceļiem, tomēr šie pārvadājumu veidi pašlaik ir vēl dārgāki.

Kravu pārvadātāji gatavojas tam, ka nākamajos gados arvien biežāk ūdens līmenis Reinā nokritīs ļoti zemu, stāstīja loģistikas uzņēmuma HGK pārstāvis Kristiāns Lorencs. «Visi jaunie kuģi tiek pasūtīti un izgatavoti ar domu, lai tie spētu pārvietoties arī vietās, kur ir ļoti zems ūdens līmenis. Tā ir atbilstoša rīcība esošajā situācijā,» norāda Lorencs.

Ūdens trūkums Rietumeiropas nozīmīgākajā ūdensceļā var nopietni iedragāt Eiropas Savienības (ES) plānus samazināt preču pārvadājumus pa autoceļiem un novirzīt tos uz lielākajām upēm. ES iecere paredz, ka līdz 2050. gadam preču kustībai pa ūdensceļiem būtu jāpieaug par 50%, lai varētu ievērojami samazināt transporta nozares radīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu.