Reklāmas asociācija iebilst FM izstrādātajiem grozījumiem par piekļuves ierobežošanu starptautiskajiem interneta resursiem

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas nosaka piekļuves ierobežošanu starptautiskajiem interneta resursiem, kuros tiek tiek izplatīta interaktīvo spēļu reklāma, aģentūru LETA informēja asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Liepiņa skaidro, ka grozījumu apstiprināšanas gadījumā Latvijas iedzīvotājiem tiktu liegta piekļuve tādiem interneta resursiem kā “YouTube”, “Facebook” un citiem, kuros sastopamas interaktīvo azartspēļu reklāmas.

Asociācijā uzsver, ka Latvijas uzraugošajai institūcijai, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, nav un nebūs praktiskas iespējas bloķēt piekļuvi ārzemju interneta resursiem, tāpēc tā vietā, lai mākslīgi radītu jaunu apgrūtinājumu, svarīgāk ir veidot regulējumu atbilstoši mūsdienu digitālajai videi un tās tehniskajiem priekšnosacījumiem.

“Asociācija ir oficiāli iebildusi pret rosinātajiem grozījumiem, uzsverot, ka likuma grozījuma autori nav vērtējuši, kā šo normu praktiski varēs piemērot pēc tās stāšanās spēkā, apzinoties, ka Latvijas spēkos nebūs bloķēt globālos medijus,” skaidro Liepiņa.

Tāpat LRA ieskatā paredzētie likuma grozījumi aktualizē arī citas nozares problēmas, piemēram, nevienlīdzīgos konkurences apstākļus, kuros patlaban atrodas Latvijā strādājošie mediji. Turklāt, kā norāda LRA, ar rosinātajiem grozījumiem situācija paliktu vēl drūmāka.

Liepiņa uzsver, ka jāņem vērā, ka ārvalstu interneta resursiem to reģistrācijas mītnēs ir atļauts izvietot interaktīvo spēļu reklāmas, savukārt uz Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm attiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, kā to nosaka Azartspēļu un izložu likums.

Asociācijas vadītāja norāda, ka ārzemēs reģistrētajiem medijiem nav pienākuma ievērot Latvijas likumus. Turklāt līdz iedzīvotājiem Latvijā šī reklāma nonāk ar globālo tīklu starpniecību, pērkot nevis konkrētu reklāmas laukumu konkrētā medijā, bet mērķējot auditoriju konkrētā ierīcē tās lietotājam.

Līdz ar to Latvijas iedzīvotājs, patērējot starptautiskos interneta resursus, neatkarīgi no savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, turpinās savā ierīcē redzēt interaktīvo spēļu reklāmas. “Turklāt ne vienmēr globālo tīklu reklāmas izvietošanas ceļu ir tik vienkārši izsekot,” atzīmē Liepiņa.

LRA valdes priekšsēdētāja uzsver, ka likuma grozījumu rezultātā tīmekļa vietnes bloķēšana teorētiski būtu iespējams vērst tikai pret vietējiem medijiem, kas nav samērīgi. Tikmēr starptautiskajos medijos, ņemot vērā reklāmas izvietošanas tehnisko pusi digitālajā vidē, kas notiek caur globālajiem reklāmas tīkliem, interaktīvās spēļu reklāmas joprojām sasniegs Latvijas iedzīvotājus.

Viņa arī piebilst, ka vietējie mediji jau šobrīd izjūt sekas interaktīvo spēļu reklāmas aizliegumam. Proti, tā kā vietējie mediji šādas reklāmas nevar izvietot, nereti reklāmdevēji izmanto globālos tīklus, iedzīvotājus sasniedzot caur apšaubāmiem mediju kanāliem un portāliem, kas ir pazīstamas kā pirātiskā satura lapas.

“Absurds, bet fakts – Latvijas satura īpašnieki faktiski tiek apzagti dubultā. Pirāta lapas nekaunīgi dzīvo uz cita oriģinālsatura rēķina un nopelna, burtiski apejot reklāmas ierobežojumus,” uzsver Liepiņa.

Asociācijā uzskaita, ka 2023.gada janvārī Latvijas iedzīvotājiem tika eksponētas azartspēļu kategorijas reklāmas, atverot tādas tiešsaistes tīmekļvietnes, kā, piemēram, “Forbes.com”, “Youtube.com”, “Facebook.com”, “Wikipedia.org”, “Flashscore.com”, “Dailymail.co.uk”, “Yahoo.com”, “Ebay.com”, un citas. Kopējais lapu skaits, kuras potenciāli varētu atvērt Latvijas iedzīvotāji, ir aptuveni divi miljoni.

Vienlaikus asociācijā uzsver, ka azartspēļu reklāmas pieejamas arī viedierīču lietotnēs un spēlēs, un šis reklāmas kanāls vispār netiek kontrolēts, turklāt nav iespējams identificēt visas tās lietotnes, kuras tiek izmantotas, lai reklamētu azartspēles, jo reklāmas ekspozīcija notiek gala lietotāja viedierīces ekrānā̄, lietotnes izmantošanas laikā.

LRA ieskatā šobrīd svarīgākais būtu uzsākt darbu pie grozījumiem, ar kuriem aizstāt Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5. daļā pastāvošo vispārējo azartspēļu reklāmas aizliegumu, izstrādājot sabalansētus azartspēļu reklāmas ierobežojumus, kuri funkcionētu, ņemot vērā globālo konkurenci un reklāmas tirgus īpatnības, kā arī būtu taisnīgi ne tikai pret Latvijas medijiem, bet arī pret Latvijā reģistrētajiem komersantiem.

Saskaņā ar Tiesību aktu projektu (TAP) portālā publiskoto informāciju, likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” sabiedriskā apspriešana notika no 6.aprīļa līdz 28.aprīlim.

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā izstrādāti ar mērķi uzlabot sabiedrības aizsardzību, ieskaitot atkarības no azartspēlēm novēršanas pasākumus, kā arī ierobežot azartspēļu pieejamību, ieskaitot to fizisko izvietojumu. Likumprojekta anotācijā teikts, ka ar šiem grozījumiem tiks veicināta sabiedrības interešu aizstāvība, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu organizēšanas vidi.

Grozījumi likumā paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma, kamēr esošais regulējums paredz aizliegumu piedalīties azartspēlēs personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

Tāpat grozījumi paredz paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 līdz 25 vienībām.

Anotācijā teikts, ka, saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) sniegtajiem datiem, provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti.

Grozījumi arī uzliektu par pienākumu azartspēļu organizētājam nodrošināt, ka telpas, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums vai pārtikas aprite, ir savā starpā nodalītas no telpas, kurā atrodas spēļu automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas.

Tāpat paredzēts aizliegt smēķēt kazino un spēļu zālēs, izņemot telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai un ir aprīkotas ar nosūces ventilāciju. Vienlaikus likumprojekts paredz aizliegt azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.

Likumprojekts paredz jaunu uzdevumu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, uzliekot par pienākumu pārliecināties vai inspekcijas pieņemtais lēmums par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, tiek pildīts.

Ar grozījumiem turpmāk Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiktu uzdots uzraudzīt azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāmas aizlieguma ārpus azartspēļu organizēšanas vietām ievērošanu.

Grozījumi arī paredz noteikt ierobežojumu azartspēļu darba laikam no plkst.6 līdz plkst.9 un interaktīvās azartspēles ir aizliegt organizēt no plkst.6 līdz plkst.9, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas.

Anotācijā teikts, ka likumprojektam būs tieša ietekme uz valsts pamatbudžetu saistībā ar papildus nepieciešamo finansējumu vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai un turpmākai uzturēšanai.

Tostarp vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanai 2024.gadā nepieciešams finansējums 107 621 eiro apmērā, turpmākai funkcionalitātes uzturēšanai 2025.gadam un turpmākiem gadiem nepieciešams finansējums 11 616 eiro.

Saskaņā ar likumprojektu jaunās prasības varētu stāties spēkā pakāpeniski, laika posmā no 2024.aprīļa līdz 2025.gada janvārim.

Saskaņā ar Saeimas tīmekļvietnē publiskoto informāciju pēdējoreiz grozījumi Azartspēļu un izložu likumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatīti 2022.gada 6.decembrī.

Tikmēr pirmajā lasījumā Saeima grozījumus atbalstīja pērn 2.jūnijā.

Izmantots publicitātes attēls no arhīva.