Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības.
Par Kristus īsto dzimšanas dienu joprojām pastāv diskusijas Bībeles
pētnieku vidū, jo evaņģēliji par piedzimšanas datumu neizsakās precīzi.
Kā liecina baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus
dzimšanas diena Ēģiptē 3.gadsimtā tika svinēta 25.martā. Arī citas
Austrumu zemes šo dienu saistījušas ar pavasara saulgriežiem.
Tā kā Senajos Austrumos par bērna dzīves sākumu sāka uzskatīt viņa
ieņemšanas brīdi, tad liturģiskajā tradīcijā šis datums nostiprinājās kā
Kunga Pasludināšanas svētki. Šim datumam pakārtojās arī Jēzus
piedzimšanas svētki 25.decembrī, kurus Romā šajā datumā sāka svinēt
4.gadsimta sākumā pēc kristiešu vajāšanu beigām, šai tradīcijai
saglabājoties līdz mūsdienām.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt
25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka
Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija
ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi.
Ziemassvētku liturģijā ir vigīlijas Mise, kuru katoļu baznīcās notur
Ziemassvētku vigīlijas, 24.decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt
nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja
un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris. Tagad šajā
dienā gavēnis ir atcelts.
25.decembrī katoļu baznīcā tiek noturētas trīs Svētās Mises. Pirmā
Mise ir veltīta naktij. Tautā to sauc par Eņģeļu Misi, jo eņģeļi pirmie
sludināja prieka vēsti virs Betlēmes. Otrā Mise notiek rīta stundā, to
mēdz saukt par Ganu Misi, atceroties Betlēmes ganus, kas pirmie
aizsteidzās pie Jēzus silītes. Savukārt trešā Svētā Mise notiek dienā.
Tā ir Augstā Mise.
Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku
oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku
notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.
