Rīgā neveidos iedzīvotāju padomes

Rīgā netiks veidotas iedzīvotāju padomes, jo sadarbībai ar pašvaldību darbojas apkaimju iedzīvotāju biedrības, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputātus informēja Rīgas domes Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilona Stalidzāne.

Viņa uzsvēra, ka Rīgā tikai desmit līdz 15 apkaimēs nav iedzīvotāju nevalstisko organizāciju, daudzās apkaimēs esot pat vairākas iedzīvotāju biedrības. Senākā esot Vecmīlgrāvja attīstības biedrība, kuras mērķis ir Vecmīlgrāvja un apkārtnes, īpaši Augusta Dombrovska Ziemeļblāzmas kultūras kompleksa, attīstību.

Stalidzāne informēja, ka Rīgas iedzīvotāji apkaimju biedrībās aktīvāk sākuši apvienoties kopš 2014.gada, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tiesa, ne visas apkaimju biedrības ir atvērtas citiem viedokļiem, tādēļ nereti domubiedri dibina savu biedrību. Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis Māris Jansons gan uzsvēra, ka īsta biedrība ir tāda, kurā pieņem iedzīvotājus ar dažādiem un atšķirīgiem viedokļiem. Viņš uzsvēra, ka iedzīvotāji iesaistās biedrībās tad, ja viņi redz jēgu savam darbam. Ja pašvaldība tikai uzklausa iedzīvotāju viedokli, bet dara pa savam, tad iedzīvotāji novēršas un viņus iesaistīt ir grūti. Jansons kā piemēru minēja Rīgas pilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padomi, kura ir nonākusi lielās grūtībās, jo pašvaldības deputāti nav gatavi padomei deleģēt kādas funkcijas. Jansona ieskatā, dažas biedrības darbojas kā kādas partijas reģionālās nodaļas, kas nav pareizi.

“Providus” pētniece Līga Stafecka skaidroja, ka “Providus” ir sniedzis informatīvu atbalstu gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem padomju izveidē. Normatīvo regulējumu iedzīvotāju padomju izveidei Stafecka raksturo kā smagnēju. Patlaban iedzīvotāju padomes ir izveidotas aptuveni pusei Latvijas pašvaldību, tiesa, Bauskas novada Bārbeles iedzīvotāju padome jau ir beigusi pastāvēt, jo nav izveidojusies sadarbība ar pašvaldību.

Stafecka norādīja, ka sarežģīts ir iedzīvotāju padomes izveides process, nav konkrētas skaidrības par pilnvarām, ko tā var vai nevar pildīt, patlaban tās darbojas vairāk kā nevalstiskas organizācijas, kam ir konsultatīvs raksturs. Pētniece uzskata, ka laika gaitā vajadzēs pilnveidot Pašvaldību likumu, lai iedzīvotāju padomes varētu veiksmīgi sadarboties ar pašvaldību.

Deputāts Māris Sprindžuks (AS) pauda viedokli, ka iedzīvotāju padomes ir mākslīgs veidojums, kas Pašvaldību likumā iestrādāts pēc novadu reformas, lai, izveidojot lielus novadus, radītu iespaidu, ka arī nomaļu iedzīvotājiem ir kāda iespēja iesaistīties pašvaldību darbā.

Preiļu pilsētas iedzīvotāju konsultatīvā padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs informēja, ka Preiļu novadā ir izveidotas 14 iedzīvotāju konsultatīvā padomes pagastos un viena pilsētā, kurās strādā no septiņiem līdz 15 cilvēkiem. Konsultatīvā padome esot tiesīga sagatavot lēmumprojektu domes sēdei. Padome esot iesniegusi priekšlikumus pašvaldības budžetam un daži no tiem arī esot ņemti vērā. Adamovičs pauda vēlmi, lai pašvaldības vadība vairāk sadarbotos ar iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) pauda nostāju, ka mākslīgi veidot iedzīvotāju padomes nevajadzētu.

Foto:aluksniesiem.lv