Rosina pasākumus sieviešu tiesību aizsardzībai

Dzimumu līdztiesība: vienlīdzīga darba samaksa un piekļuve darba tirgum; cīņa pret vardarbību

Starptautiskā sieviešu diena, kas 8. martā ir ierakstīta Apvienoto nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) kalendārā, sen vairs nav iepriekšējās paaudzes atzīmētie «tulpīšu svētki». Tā ir diena, kad pasaules valstīs pievērst uzmanību dzimumu līdztiesībai un tam, kā jūtas sieviete. Kopš 1910. gada 8. marts ir diena, kad sievietes atgādina par savām tiesībām pilnveidoties, tiecoties uz pārmaiņām līdzsvarotākas pasaules labad. No prasības pēc «maizes un miera» līdz pilntiesīgai iespējai piedalīties sabiedrības dzīvē bez ierobežojumiem.

Gaidot Starptautisko sieviešu dienu, Eiropas Parlaments (EP) veica aptauju Eiropas sieviešu vidū, lai novērtētu pandēmijas ietekmi uz dažādiem sieviešu dzīves aspektiem, laikrakstu informē Jānis Krastiņš, EP preses sekretārs Latvijā. Prioritārie pasākumi, ko sievietes sagaida no EP, – lai parlaments cīnītos pret cilvēku tirdzniecību un seksuālu izmantošanu (47%), pret psiholoģisko un fizisko vardarbību pret sievietēm (47%) un novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību (41%), tā liecina Eiropas Savienības institūciju oficiālā aptauju instrumenta «Eirobarometra» zibensaptauja.

Sievietes vidēji pelna par 22% mazāk nekā vīrieši
Sieviešu darba stundas vidējā bruto samaksa Latvijā 2020. gadā bija par 22,3% mazāka nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķins. Pēdējo divu gadu laikā plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu pieaugusi par 2,7 procentpunktiem.

Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits konkrētajā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus. 2020. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 35,1% lielāka nekā sieviešu.

2020. gadā normālo darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 24,6% zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija mazāka – 17,3%.
Sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirības rādītājs 2019. gadā vidēji Eiropas Savienībā bija 14,1%. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā, kur sievietes saņēma par 21,7% mazāk nekā vīrieši, un Latvijā (21,2%). Savukārt zemākā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundas likmes atšķirība bija Luksemburgā (1,3%).

Bauskas novadā izglītības jomā strādājošā Zanda sarunā ar «Bauskas Dzīvi» vērš uzmanību arī uz to, ka nozares, kurās pārsvarā strādā sievietes, tradicionāli ir zemāk atalgotas jau gadiem. «Cik mūsu novada pagastos kultūras iestāžu vadītāji ir vīrieši? Varbūt viens. Bibliotekāres, medicīnas māsas, skolās – vīrieši pedagogi uz roku pirkstiem saskaitāmi, sekretāres birojos… Un nevienā no šiem sektoriem nekāds dižais atalgojums nav bijis. Tāda likumsakarība – kur sieviešu darba lauks, tur mazāks atalgojums. Uzskatu, ka tas tiešām ir diskriminējoši, un līdz Luksemburgas līdzvērtīgajai darba samaksai mums kā līdz Mēnesim tiekties,» problēmu atklāj Zanda.

Līdztiesības indekss
Dzimumu līdztiesība Eiropas Parlamenta (EP) un citu Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanības lokā ir regulāri. EP arī pagājušā gada nogalē nāca klajā ar paziņojumu un prasību, lai ES un dalībvalstis ierosinātu konkrētus pasākumus, kas palīdzētu ievērot sieviešu tiesības un mazināt dzimumu nelīdztiesību, «Bauskas Dzīvi» informēja J. Krastiņš.

Tika pieņemta speciāla EP rezolūcija, kurā Eiroparlamenta deputāti uzsvēra, ka līdzvērtīga samaksa par veikto darbu un vienlīdzīga attieksme ir būtiski priekšnoteikumi tam, lai sievietes varētu baudīt līdzvērtīgas tiesības, būt ekonomiski neatkarīgas un pilnvērtīgi īstenot savus profesionālos mērķus.

Deputāti pauž bažas par to, ka Eiropas Savienībā joprojām turpina pastāvēt gan darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm (14,1%), gan arī atšķirības starp vīriešu un sieviešu saņemtajām pensijām (29,5%). Satraucoši ir arī tas, ka sievietes bieži vien atrodas nestabilā nodarbinātības situācijā. Tādēļ deputāti aicina dalībvalstis īstenot praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un nodarbinātībai, kā arī tādu pašu darba samaksu kā vīriešiem un vienlīdzīgas darba tiesības. Lai to panāktu, būtu, piemēram, jānosaka sankcijas uzņēmumiem, kuri neievēro darba tiesību aktus. EP deputāti atzinīgi vērtē arī Eiropas Komisijas priekšlikumu par saistošiem algu pārredzamības pasākumiem, taču uzsver, ka ar algu pārredzamību vien nepietiks, lai novērstu jau dziļi iesakņojušos dzimumu nelīdztiesību.

No Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa izriet, ka Eiropas Savienībai vajadzīgi vēl vismaz 60 gadi, lai sasniegtu pilnīgu dzimumu līdztiesību. Kopš 2010. gada Eiropas Savienības rādītājs šajā indeksā uzlabojies tikai par 4,9 punktiem. 2021. gadā dalībvalstu vidējais rādītājs bija 68 punkti no 100, turklāt vairāk nekā trešdaļai dalībvalstu šis rādītājs pat nesasniedza 60 punktus.

Latvijas dzimumu līdztiesības rādītājs ir 62,1 punkts, kas ir labākais rādītājs no Baltijas valstīm (Igaunijai tas ir 61,6 un Lietuvai – 58,4), informē J. Krastiņš.

UZZIŅAI

Kas ES valstīm jādara?
ES ir jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība (pēc 2019. gada datiem vidēji ES – 14,1%).
Vajadzīgi pasākumi dzimumbalstītas vardarbības apkarošanai un upuru aizsardzībai. 
Lai sasniegtu pilnīgu dzimumu līdztiesību, ES varētu būt vajadzīgi vēl vismaz 60 gadi.
Avots: EP birojs Latvijā

KOMENTĀRS

Viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām

Viedokli pauž SANDRA KALNIETE, EP deputāte, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa, partija «Vienotība»:
– Izpratne par dzimumu līdztiesību sabiedrībā nenobriest ātri, tomēr, aktīvajā ikdienas apritē ienākot jaunai paaudzei, kas augusi un savus uzskatus veidojusi jau 21. gadsimtā, ir skaidri redzams arvien izteiktāks pieprasījums pēc līdzvērtīgām pozīcijām kā sievietēm, tā vīriešiem visās jomās – gan politikā un valsts pārvaldē, gan darba tirgū, un līdz pat ikdienai un sadzīvei.

Starpparlamentu savienība (Inter-Parliamentary Union), kas ir starptautiska valstu parlamentu sadarbības organizācija un cita starpā strādā arī pie dzimumu līdztiesības veicināšanas likumdevēju vidū, secinājusi, ka 2020. gadā sieviešu proporcionālā pārstāvniecība pasaules parlamentos sasniegusi visu laiku augstāko līmeni – 25,5%. Ja skatās situāciju Latvijā, mūsu nacionālajā parlamentā sieviešu īpatsvars ir pat lielāks par vidējo pasaulē – virs 30%. Gan politikā un valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā un nevalstiskajā sektorā Latvijā ir sievietes – spožas personības, kuras ar savām līderu dotībām pārliecinoši vada lielākus un mazākus kolektīvus, sasniedz izcilus rezultātus un ar kurām lepojamies.

Bet tā ir medaļas spožā puse. Dzimumu līdztiesība ir jāskata visos līmeņos, un, līdzko ir runa par līdzvērtīgu atalgojumu vai pat sadzīvi, aina kopumā nav tik rožaina. Eiropas Savienībā sievietes pelna vidēji par 16% mazāk nekā vīrieši, dzimumu nelīdztiesība joprojām pastāv izglītībā, piemēram, attiecībā uz studiju priekšmetu izvēli. Bet vissatraucošākā ir situācija ģimenēs – statistika liecina, ka 33% sieviešu Eiropas Savienībā ir cietušas no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības. Vardarbība ģimenē ir plaši izplatīta problēma Eiropā, un neviena dalībvalsts nav bez vainas. Dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, bet vardarbība visās tās formās ir viens no nopietnākajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesības sasniegšanai.

Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.