LETA
Oktobra un novembra laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavos un sabiedrības apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, IZM preses konferencē par izglītības aktualitātēm 2022./2023.mācību gadā informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos līdz Jāņiem jeb līdz jūnija beigām. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.
Muižniece uzsvēra, ka pagarināts mācību gads palīdzētu izlīdzināt skolotāju un skolēnu noslogojumu, jo tas saīsinātu mācību dienas no vienas līdz divām mācību stundām. Sekojoši tas ļautu skolotājiem pilnvērtīgāk gatavoties nākamajai darba dienai, ļautu bērniem vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, kā arī dotu iespēju skolotājiem vairāk laika veltīt skolēniem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība.
Papildus Muižniece uzsver, ka tas sniegtu iespēju mācības īstenot ārpus klases, piemēram, dodoties uz muzejiem, sadarbojoties ar citām skolām vai rīkojot nodarbības ārpus skolas.
LETA jau ziņoja, ka Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) un izglītības ministres tikšanās laikā tika piedāvāts apspriest ideju atteikties no skolēnu rudens brīvlaika oktobrī, jo bērni uz šo laiku ir “iegājuši mācību ritmā, motivēti un enerģijas pilni mācīties”.
Atbildīgā ministre tolaik pauda, ka skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi. Pagarinot mācību gadu, nedaudz, taču samazinātos skolotāju ikdienas darba slodze, sacīja ministre. Viņa skaidroja, ka mācību norise vasarā ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, kā arī apgūt specializēto kursu valsts aizsardzības mācībā.
Nespēju saprast, kā varēs izlīdzināt noslogojumu, ja ziemas brīvlaiks par nedēļu garāks, pavasara par nedēļu. Paliek viena nedēļa vairāk. Ko tur varēs atslogot. Visu gadu atslogos ar vienu nedēļu??? Kad tiks kārtoti eksāmeni? Kā tos varēs apvienot ar stundu vadīšanu, jo skolotāji ir vieni un tie paši. Sajūta tāda, ka atkal dara kaut ko darīšanas pēc pat nedomājot ne par vienu. Būtu skaidri pateikuši, lai nebūtu jākurina ziemā. Kā ar autobusiem? Vai vest bērnus uz skolu, lai mācās līdz 14.00 apmēram un tad atpakaļ, bet pagarināt mācību gadu, tas ir ekonomiski? Kur ir kāds loģisks izskaidrojums tam. Es, kā skolotāja tādu neredzu. Noslodzi mūsu ministrija taisa apzināti ar saviem jauninājumiem katru gadu, kuriem līdzi neseko ne finansējums, ne mācību materiāli. Vajag reformēt to, ko paši esat savārījuši, nevis atkal gāzt visu uz skolotājiem un pašvaldību.
Kaut ka tak ir jaatriebjas par pedagogu streiku..vai jaiebiedee
Kā tad būs ar skolotāju atvaļinājumu, ja tas ir garš 8 kalendārās nedēļas? Izmantojot to no1. jūlija līdz 25. augustam, kā tad skolotājs sagatavosies jaunajam mācību gadam par tik īsu periodu pēc atvaļinājuma līdz 1. septembrim? Vai par to kāds ir padomājis?