Runas par gaidāmo pārtikas cenu kāpumu lielā mērā ir ražotāju mārketinga triks, tādējādi veicinot patēriņu, intervijā laikrakstam «Diena Bizness» atzinusi Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme.”Īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas ļoti daudzi iedzīvotāji skrēja pirkt miltus, un tagad dara to pašu. Mēs paši “barojam” dažādas ažiotāžas un spekulācijas,” Jaunzemes teikto atreferē aģentūra BNS. Jaunzeme arī piebilda, ka Latvijai neies secen pasaules tirgos notiekošie procesi. “Jautājums ir par samērīgumu, par to, cik lielā mērā tas notiks. Kāds gan labums no tā, ka mēs tagad sapirksim griķus lielos daudzumos, jo kāds teica, ka drīzumā tie kļūs dārgāki? Pēc kāda laika tajos sametīsies tārpi, un mēs izmetīsim tos laukā,” stāsta KP vadītāja. Konkurences padome plāno pārbaudīt uzņēmumus, lai redzētu, vai nenotiek konkurentu savstarpēja vienošanās par cenām. “Es gan neticu tam, ka šādas vienošanās starp ražotājiem varētu notikt, jo viņiem ir ļoti spēcīgs pretinieks – mazumtirgotājs. Pie pirmā apgrozījuma krituma, “Rimi” un “Maxima” ražotājiem skaidri pateiks – vai nu būs lētāk, vai arī jūsu produkts tiks aizvietots,” teica Jaunzeme. Tajā pašā laikā padomes vadītāja atzīst, ka cenas Latvijā ir atkarīgas no piegādes izmaksām, kas mēdz būt ļoti augstas, raksta BNS. Latvijas tirgus ir dārgs no loģistikas aspekta, tādēļ arī preču uzcenojums ir lielāks nekā citās Eiropas valstīs. “Piemēram, Vācijā daudzas preces tiek ražotas uz vietas, daudzas – Polijā, kas atrodas turpat līdzās. Jā, dzīvot Eiropas nomalē ir dārgi – tāda diemžēl ir realitāte,” teica KP vadītāja. Konkurences padome secinājusi, ka atsevišķu nepārtikas preču sektorā uzcenojums sasniedz pat 1000%. Turklāt atklāta tendence – jo mazāka prece, jo lielāks uzcenojums. “Mums ir ļoti lielas loģistikas izmaksas – veikaliem viss tiek vests ar automašīnām. Plus vēl sortimentam ir jābūt noteikta lieluma. Piemēram, tirgojot nagu laku, tirgotājam veikalā ir jānodrošina noteikts krāsu daudzums, lai gan ir skaidri zināms, ka pusi pārdot nevarēs. Šādas nagu lakas aizņem daudz vietas, pērk tikai pusi, par piegādi un mārketingu ir jāmaksā – šeit arī veidojas lielais uzcenojums,” stāsta Jaunzeme. Pēc padomes vadītājas teiktā, situācija ar pārmērīgi lielo uzcenojumu gan pēdējā laikā uzlabojas. Augsto graudu cenu dēļ pasaules tirgos ražotāji un tirgotāji rudenī prognozē, ka Latvijā pārtikas produktu cenas pieaugs par 10-15%.
