Šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā
salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni pieauga par 6,4% no 716 eiro
līdz 762 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie
jaunākie dati.
Savukārt šā gada pirmajā ceturksnī atalgojuma gada pieaugums bija par 7,5% – no 689 eiro līdz 740 eiro.
Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 7,2% gadā,
savukārt sabiedriskajā sektorā pieaugums bija par 5,3%. Vidējā bruto
darba samaksa privātajā sektorā 2014.gada otrajā ceturksnī bija 736
eiro, bet sabiedriskajā – 810 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas
pieauga par 5,7% no 698 eiro līdz 738 eiro.
Vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba
laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, šā gada
otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni pieauga tikai
par 0,9%, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,4%.
Vidējā neto darba samaksa 2014.gada otrajā ceturksnī bija 557 eiro,
un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu
nomaksas – par 8,4%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu
darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11% līdz 10,5%, kā arī ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas pieaugumu no šā gada
1.janvāra.
Šā gada otrajā ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums,
ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,7%, bija 7,6%. Salīdzinot ar šā
gada pirmo ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, privātajā
sektorā – par 1,6%, bet sabiedriskajā – par 5,2%.
CSP norāda, ka joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir
finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas
pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais
vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu
pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, un
tirdzniecībā.
2014.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada
attiecīgo periodu vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo
īpašumu nozarē – par 11%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%,
izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 9,7%,
administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 9,5%, kā arī
ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9%.
Nekustamo īpašumu nozarē straujāk pieaudzis darba samaksas fonds –
par 11,2%, kamēr normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku
skaits pieauga tikai nedaudz – mazāk par vienu procentu. Savukārt
finanšu un apdrošināšanas nozarē jau kopš ekonomiskās krīzes vērojams
pakāpenisks darbinieku skaita kritums, kamēr atalgojuma fonda pārmaiņas
saglabājušas pozitīvu tendenci.
Lielākais pilnas slodzes algoto darbinieku skaita kritums gada laikā
bija vērojams apstrādes rūpniecībā, izglītībā, kā arī citu pakalpojumu
nozarē.
