Aizvadītās kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija mīnus 4,4 grādi, kas ir 0,5 grādus zem ilggadīgās vidējās normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publicētā informācija.2012.-2013.gada kalendārā ziema ierindojas gan ilggadīgs, gan 21.gadsimta ziemu datu rindu vidusdaļā, nosliecoties vairāk uz auksto ziemu pusi. Šajā gadsimtā aukstākā ziema ar vidējo gaisa temperatūru mīnus 6,7 grādiem ir bijusi 2009.-2010.gada ziema, bet vissiltākais laiks ir bijis 2007.-2008.gada ziemā, kad vidējā gaisa temperatūra bijusi 0,8 grādi, tādejādi ilggadējā datu rindā tā bijusi otra siltākā ziema. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka Latvijā visaukstākā ir bijusi 1941.-1942.gada ziema, kuras vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 9,8 grādi, savukārt 1924.-1925.gadu ziema ar plus 1 grādu bijusi vissiltākā ziema novērojumu vēsturē. 2012.-2013.gadu kalendārās ziemas visi trīs ziemas mēneši ir bijuši ar nedaudz, bet tomēr ar lielāku par normu nokrišņu daudzumu. Kopējais ziemas nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 141 milimetri jeb 108% no ilggadīgās normas, tādējādi ierindojot to ilggadīgās datu rindas mitrāko ziemu trešajā desmitā, bet 21.gadsimtā – datu rindas vidusdaļā, vairāk uz mitro pusi. Šajā gadsimtā, kā arī ilggadīgajā datu periodā ar nokrišņiem visbagātākā bijusi 2011.-2012.gada ziema. Vismazāk nokrišņu ilggadīgajā datu periodā ir bijis 1946.-1947.gada ziemā, bet 21.gadsimtā – 2002.-2003.gada ziemas mēnešos.
