“Sadales tīkla” lietotāju neto uzskaites sistēmā uzkrāto elektroenerģiju varēs vienreizēji pārcelt uz nākamo periodu

lektroenerģijas sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” vienreizēji pārcels mājsaimniecību 28.februārī izveidojušos neto uzskaites sistēmas ietvaros saražoto un uzkrāto elektroenerģijas apmēru uz nākamo elektroenerģijas norēķinu periodu, otrdien nolēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas politikas apakškomisijas deputāti.

Apakškomisija otrajā lasījumā skatīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas steidzamības kārtībā tiek virzīti Saeimā. Trešdien, 15.februārī, deputāti grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā turpinās skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Līga Kurevska skaidroja, ka iepriekš bija paredzēts, ka šobrīd būs izstrādāti Ministru kabineta (MK) noteikumi par neto norēķinu sistēmu, bet to izstrāde ir aizkavējusies, tāpēc nepieciešamas izmaiņas attiecībā uz neto uzskaites sistēmu.

KEM un Ekonomikas ministrija (EM) rosināja 28.februārī izveidojušies saražotās elektroenerģijas uzkrājumu pārnest uz nākamo uzskaites periodu. Tāpat ministrijas rosināja ļaut šo uzkrājumu izmantot attiecīgā lietotāja citā īpašumā.

Kurevska skaidroja, ka neto uzskaites sistēmā ir aptuveni 11 000-12 000 dalībnieku, un aptuveni 10% no tiem būs izveidojies atlikums.

“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons skaidroja, ka šobrīd arī bez izstrādātajiem MK noteikumiem par neto norēķinu sistēmu tā jau darbojas, jo daļa tirgotāju piedāvā iespēju klienta objektā saražoto elektrību izmantot citos īpašumos.

Savukārt “Sadales tīkla” valdes locekle Baiba Priedīte skaidroja, ka šī priekšlikuma īstenošanai vajadzētu vairākus desmitus tūkstošus eiro, un tas būtu īstermiņa risinājums uz gadu, kas attiecīgi atspoguļotos sadales tarifos.

Viņa norādīja, ka februāra beigās būs apmēram 1000 klientu, kuriem būs palikuši saražotās elektroenerģijas uzkrājumi, un no tiem risinājums par uzkrātās elektroenerģijas pārnešanu uz citu īpašumu noderētu apmēram 200 klientiem. Priedīte uzsvēra, ka tas būtu pārāk dārgs risinājums.

Jansons, runājot par neto uzskaites sistēmu, skaidroja, ka šobrīd vasarā uzkrātās kWh ziemā izmaksā būtiski dārgāk, un atšķirība ir ap 30 eiro par megavatstundu (MWh). “Sadales tīklam” tas izmaksātu ap trim miljoniem eiro gadā.

Deputāti atbalstīja vienreizēju neto uzskaites sistēmā uzkrātās elektroenerģijas pārnešanu uz nākamo neto uzskaites periodu, bet noraidīja rosinājumu uzkrāto elektroenerģiju ļaut izmantot citā īpašumā. 

Tāpat deputāti atbalstīja rosinājumu, ka aktīvajiem elektroenerģijas lietotājiem būs prioritāte pieejai elektroenerģijas sistēmai attiecībā pret citiem elektroenerģijas ražotājiem. 

Jansons skaidroja, ka šobrīd ir izveidojušās rindas uz ražošanas jaudām, bet tā kā šogad stājas spēkā rezervētās jaudas maksas, daļa potenciālo ražotāju no rindas izstājas. Attiecīgi parādās vietas jauniem ražotājiem, tāpēc vajadzīgs regulējums, kas ļauj dot prioritāti aktīvajiem elektroenerģijas lietotājiem, kuri bieži varētu sākt mikroģenerācijā ražot elektroenerģiju jau nākamajā dienā. 

Neto uzskaites sistēma nosaka kārtību, kādā “Sadales tīkls” veic ieskaitu par lietotāja pašpatēriņam no atjaunojamajiem energoresursiem saražoto, tūlītēji nepatērēto un tīklā nodoto elektroenerģiju. Ja kopējā elektrotīklā nodotās enerģijas ir vairāk nekā no kopējā elektrotīkla saņemtās, starpība tiek ieskaitīta nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros. 

Savukārt neto norēķinu sistēmā gan uzskaitīs klienta saražotās un patērētās elektrības apjomu, gan arī noteiks šīs enerģijas vērtību naudas izteiksmē. Ja tūlītēji nepatērētās, bet elektrotīklā nodotās elektrības kopējā vērtība būs lielāka nekā no tīkla saņemtās elektrības vērtība, starpību naudas izteiksmē varēs ieskaitīt nākamajā norēķinu periodā vai izmantot norēķiniem par elektrību citā tā paša klienta pieslēgumā.

Foto: Publicitātes foto