Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura
reformas, šodien konferencē “Vērtēt, lai mācītos” uzsvēra izglītības un
zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Uzrunājot izglītības darbiniekus, ministrs uzsvēra, ka mūsdienās
vecāki vēlas, lai skolēni zinātu un prastu visu. Savukārt, runājot par
kompetenču pieeju mācību saturā ekspertiem jāatrisina jautājums par to,
kā sagatavot bērnus nezināmai nākotnei.
“Gribam daudz vairāk – lai skolēni nākotnē, par ko varam pateikt ļoti
maz, prastu dzīvot mainīgā, sarežģītā un nezināmā situācijā. Tāpēc mums
jāiedod prasmes un zināšanas, kas palīdzēs nākotnē,” teica politiķis.
Šadurskis uzsvēra, ka mācību procesā vērtēšana ir ārkārtīgi svarīga,
uz to raugoties ne tikai ierastajā perspektīvā, bet, kas būtiski,
skatoties arī uz skolēnu attīstību.
“Protams, eksāmeni kā viena no vērtēšanas formām paliks – zināšanas
ir jāpārbauda, bet ir arī jāsaprot, kā skolēni prot lietot zināšanas
mainīgā vidē un risināt problēmas, ar ko jāsastopas,” sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka vērtēšana ir nepārtraukta atgriezeniskā saite un
skolēna darba vērtējums ir arī skolotāja darba vērtējums, kas palīdz arī
vecākiem, lai saprastu, kam pievērst uzmanību ne tikai skolēnu mācību
procesā, bet arī ģimenē.
“Par eksāmeniem dzirdētas daudzas muļķības – protams, ka eksāmeni būs
– arī latviešu valodas eksāmens kā devītajā, tā arī 12.klasē,” solīja
Šadurskis.
Politiķis atzina, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan
Valsts izglītības satura centrs un piesaistītie eksperti domā arī par
pārbaudījumu jauno modeli, taču latviešu valodas obligāto eksāmenu
neviens nav atcēlis. “Tāpat kā nevienu citu no esošajiem eksāmeniem,”
piebilda Šadurskis.
Ministrs skaidroja, ka patlaban norit dažādu ideju analīze – kā
mainīt pārbaudījumu formu un saturu, lai tas atbilstu jaunajām mācīšanās
prasībām. Šadurskis aicināja ikvienu – gan attiecībā un jauno saturu,
gan pārbaudījumiem, gan mācīšanās pieejas maiņu – sākt ar pārvērtēšanu,
novērtēšanu, izvērtēšanu.
Politiķis pauda, ka patlaban devīto un 12.klašu beidzējiem obligāti
jaunie pārbaudījumi tiek plānoti 2021./2022. mācību gadā, proti, pēc
pieciem gadiem. “Šis ir mūsu laiks, lai atrastu labāko veidu – saturā un
pēc formas – pārbaudījumiem, kuros varētu novērtēt ne tikai iemācītus
faktus, kas vēlāk dzīvē aizmirstas, bet kuros novērtēt prasmi zināšanas
izmantot, orientēties jaunās situācijās, sadarboties un radīt,” teica
Šadurskis.
