Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesnesi Aigaru Strupišu apstiprināja par AT priekšsēdētāju.
Par Strupiša iecelšanu minētajā amatā nobalsoja 91 parlamentārietis.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu Strupišs AT priekšsēdētāja amatā stāsies no 16.jūnija.
Debatēs par jauna AT priekšsēdētāja ievēlēšanu deputāts Juris Jurašs
(JKP) akcentēja, ka no Strupiša tiek sagaidīti ne tikai cerību pilni
vārdi, bet arī darbi, jo esošā AT vadītāja darba rezultātā sabiedrībai
ir zudusi uzticība tiesu varai.
“Latvijas tiesu vara nebūt nav ideāla, tāpēc aicinu Strupišu darīt
visu, lai būtu panākts reāls progress tiesu darbos,” teica Jurašs,
uzsverot, ka nedrīkst pieļaut tādas rīcības, kas diskreditētu tiesu
varu.
Deputāts Juris Rancāns (JKP) aicināja Strupišu sabiedrības uzticības
veicināšanā pievērsties korupcijas risku vadībai iekšējā sistēmā.
Vienlaikus politiķis mudināja Strupišu veicināt un strādāt pie dzimumu
līdzsvara tiesu sistēmā, jo patlaban tajā ir disbalanss.
Saeimas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) pozitīvi novērtēja,
ka tāda “akadēmiskās raudzes” persona kā Strupišs vadīs AT. AT
priekšsēdētāja amatā apstiprinātajam tiesnesim ir iespēja un talants
Latviju virzīt uz ciešāku integrāciju rietumu tiesību sistēmā, izrietēja
no parlamentārietes paustā. Politiķe norādīja, ka Strupiša uzdevums būs
veidot tiesnešu kultūru – ētiku un attieksmi pret procesa dalībniekiem.
Tiesas savu darbu var veikt tikai tad, ja tām ir sabiedrības uzticība,
uzsvēra Beitnere-Le Galla.
Politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV) pauda, ka Saeimas balsojums, amatā
apstiprinot AT priekšsēdētāju, ir viens no nozīmīgākajiem parlamentam
uzticētajiem pienākumiem, nodrošinot, ka tiesu vara ir patiesi
neatkarīga un kvalitatīva.
“Pirms pieciem gadiem, runājot par esošo priekšsēdētāju Ivaru
Bičkoviču, ļoti kritizēju viņa darbu un “Vienotība” balsoja pret,
uzsverot, ka tiesu varas neatkarība nevar būt aizsegs tam, ka lietas ne
vienmēr tiek iztiesātas, skaidrojot visus tiesiskuma apsvērumus.
Procesuālie jautājumi nevar būt aizsegs tam, kādēļ tiesas nostājas pret
kvalitātes uzlabošanu un reformām,” sacīja Lībiņa-Egnere.
Politiķe arī pauda, ka ir simboliski, ka tiesu vara apstiprināšanai
ir virzījusi pārstāvi, kas tiesu varā ienāca salīdzinoši nesen. “Mēs to
saredzam kā ļoti simbolisku signālu no pašas tiesu varas, ka tā apzinās,
ka tajā ir daudz jautājumu un problēmu, ko tā vēlas risināt pati,”
teica deputāte.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko novēlēja
Strupišam patiesu neatkarību, spēju turēt taisnu mugurkaulu dažādu
politisko vēsmu priekšā.
“Esmu pārliecināta, ka neatkarības Strupišam pietiks, lai nevajadzētu
atstrādāt nekādus uzticības kredītus, kas viņam šodien it kā aizdoti,”
teica politiķe, sagaidot, ka Strupišs veicinās tiesu varas neatkarību no
politiskās vides.
Parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka nav noslēpums,
ka Latvijā cilvēki neuzticas tiesām, jo nejūt, ka tiesas spriedumi būtu
taisnīgi. “Pats galvenais, lai tiesas spriedumi būtu taisnīgi, lai
cilvēki to sajustu,” pauda politiķe. Deputāte cer, ka Strupišs
pievērsīsies taisnīgas judikatūras izveidošanai piespiedu nomas lietās.
“Sabiedrība gaida arī taisnīgu spriedumu Zolitūdes traģēdijas lietā,” uzsvēra Ločmele-Luņova.
Deputāts Andrejs Judins (JV) atgādināja, ka vēl pirms dažiem gadiem
tiesu sistēmā tika norādīts, ka nepieciešama pašattīrīšanās. Deputāts
akcentēja, ka ir saprotams, ka viens priekšsēdētājs nevar atrisināt
visas problēmas tiesu sistēmā, vienlaikus paužot cerību, ka Strupišam
izdosies uzlabot cilvēku uzticību tiesu sistēmai.
“Saeima respektē un respektēs tiesu neatkarību. Bet mēs gribam, lai
jūs strādātu godīgi un pieņemtu godīgus lēmumus,” uzsvēra Judins.
Iepriekš Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja Strupiša kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam.
Komisijas sēdē pašreizējais AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs
iepriekš pastāstīja par procesu, kā AT izvēlējās Strupiša kandidatūras
virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Pozitīvajam balsojumam AT plēnumā par
pamatu bija Strupiša pieredze akadēmiskajā jomā, pauda Bičkovičs
norādot, ka AT priekšsēdētāja amata kandidāts vairākus gadus strādā AT
tiesā. Strupišs ir specializējies komerctiesībās, kas ir liels pienesums
AT, norādīja Bičkovičs.
AT priekšsēdētājs norādīja, ka Strupišam ir arī pieredze darbā Tieslietu padomē.
Strupišs komisijas sēdē norādīja, ka viņa vīzija ir tiesas
spriešanas, tajā skaitā spriedumu kvalitātes uzlabošana. Apakšvirzieni
ir sadarbība ar zemākas instances tiesām, judikatūras stiprināšana un
tiesnešu apmācības, norādīja tajā brīdī vēl AT priekšsēdētāja amata
kandidāts.
Strupišs pastāstīja, ka plāno turpināt pašreizējo darbu tiesnešu
izglītošanas jomā, tāpat pašlaik jau notiek intensīvs darbs, kā padarīt
saprotamākus AT Senāta lēmumus.
Viņš norādīja, ka tiesas vajadzētu stiprināt ar atbalsta personālu.
Valsts ir viena, tāpēc AT departamentiem vajadzētu būt kopīgam
redzējumam juridiskos jautājumos, lai gan iepriekš AT departamenti
atsevišķos gadījumos bija izteikušies ar atšķirīgiem akcentiem,
skaidroja Strupišs.
AT priekšsēdētāja amatā apstiprinātais tiesnesis iepriekš norādīja,
ka Tieslietu padomei nepieciešams piešķirt likumdošanas iniciatīvas
tiesības, jo pašlaik Tieslietu padomes loma ir minimāla un tās viedokļi
dažkārt netiek ņemti vērā.
Kā ziņots, iepriekš AT plēnumā tiesneši apstiprināšanai Saeimā kā AT priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīja Strupišu.
Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis no 2014.gada, Senāta
Civillietu departamenta priekšsēdētājs kopš 2018.gada. Bijis
Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet pašlaik ir Tieslietu padomes
loceklis.
2020.gada 15.jūnijā beidzas Bičkoviča pilnvaras AT priekšsēdētāja amatā.
