Saeima šodien noraidīja rosinājumu nodot izskatīšanai komisijās
“Attīstībai/Par!” (AP) un “Jaunās Vienotības” (JV) deputātu iesniegto
Dzīvesbiedru likumprojektu nelaulāto pāru aizsardzībai.
Piedāvātais Dzīvesbiedru likuma projekts paredzēja, ka dzīvesbiedru
līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām
personām.
Likumprojekta mērķis ir “atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību,
regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums,
personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros
pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz
ģimenes dzīvi aizsardzību”.
Saskaņā ar sabiedriskās iniciatīvas piedāvājumu, dzīvesbiedru līgumu
nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas
laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu
nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai
pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un
adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav
izbeigtas aizbildnības attiecības.
Likumprojekta autori piedāvā noteikt, ka dzīvesbiedru līgums tiktu
noslēgts notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām.
Tiesības noslēgt dzīvesbiedru līgumu būtu personiskas, un līguma
slēdzējus nevarētu atvietot pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto
dzīvesbiedru līgumu plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas
informācijas sistēmā.
Prasību par dzīvesbiedru līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu
iesniegt viens no dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības
dzīvesbiedru līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot
dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs no
dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms
dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies
dzīvesbiedru savienības laikā.
Dzīvesbiedru līgums tiktu izbeigts, ja dzīvesbiedrs ir miris vai ar
tiesas spriedumu izsludināts par mirušu, dzīvesbiedri stājušies laulībā
viens ar otru, dzīvesbiedri savā starpā vienojušies un kopīgi iesnieguši
notāram iesniegumu par dzīvesbiedru līguma izbeigšanu vai tiesa
nospriedusi dzīvesbiedru līgumu izbeigt. Dzīvesbiedru līgumu varētu
izbeigt tiesa, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedzis viens no
dzīvesbiedriem. Tiesa varētu izbeigt līgumu, ja pastāv objektīvi
apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj turpināt dzīvesbiedru
savienību vai tā faktiski vairs nepastāv.
Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka dzīvesbiedriem ir “pienākums
gādāt par stabilām attiecībām, kuras balstās uz savstarpēju cieņu un
rūpēm vienam pret otru un kopīgo mājsaimniecību”. Tāpat topošā likuma
tekstā teikts, ka dzīvesbiedri organizē savu mājsaimniecību kopīgi,
atbilstoši katra labklājībai, tāpat teikts, ka viņi ir vienlīdzīgi savās
tiesībās un pienākumos, turklāt dzīvesbiedriem neatkarīgi no viņu
mantiskajām attiecībām ir tiesības mājsaimniecībā atvietot vienam otru.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja kustības “Dzīvesbiedriem”, kura
ir šī likumprojekta autors, vadītājs Kaspars Zālītis, likumprojekts ir
sabiedrības iniciatīva, kuru virzīja divu Saeimā ievēlēto politisko
spēku pārstāvji. Likumu ieteica virzīt arī biedrība ģimenes atbalstam
“Tēvi” un resursu centrs sievietēm “Marta”.
Kā norāda likumprojekta autori, pašlaik visvairāk no regulējuma
neesamības cieš cilvēki ar neapskaužamu sociālo situāciju, kuri nevar
atļauties notāra pakalpojumus testamenta sastādīšanai vai neprot
iedziļināties likumos, tomēr ilgus gadus ir dzīvojuši kopā ar vienu
partneri.
Tāpat likumprojekta autori norādīja, ka Dzīvesbiedru likums
atvieglotu mantošanas tiesības, kas savukārt ir būtiski svarīgas
nelaulātiem pensionāru pāriem – nereti, vienam dzīvesbiedram nomirstot,
otrs faktiski paliek bez mājokļa vai līdzekļiem, lai nodrošinātu
turpmāko dzīvi. Likumprojekts paredz tiesisku aizsardzību arī gadījumos,
ja dzīvesbiedri nav noslēguši dzīvesbiedru līgumu pie notāra, bet
iestājas situācija, kad nepieciešams nosargāt tiesības uz kopīgu mājokli
vai pieņemt lēmumu par medicīnisku iejaukšanos.
Zālītis uzsvēra, ka likumprojekts paredzēts divu cilvēku, kuri
rūpējas viens par otru, kopības regulēšanai. “Likums ir vērsts uz
ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo visu pirms ikvienam ir nepieciešams
sakārtot attiecību jautājumu, kamēr viss ir kārtībā. Šis likums ir
radīts, lai sniegtu papildus stabilitāti un drošību attiecībās, kas
balstītas uz rūpēm un savstarpēju atbalstu un atbildību,” skaidroja
kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs.
Kustības pārstāvis uzsvēra, ka šis likumprojekts radīts ikvienam, jo
palīdzēs regulēt dažādas tuvas cilvēku attiecības, tostarp atvieglos
dažādus ikdienas jautājumus. Piemēram, patlaban likums nosaka, ka, ja
pāris, kurš dzīvo faktiskā kopdzīvē, viens otram pārskaita naudu, un tas
pārsniedz pieļaujamo limitu, par to ir jāmaksā iedzīvotāju ienākumu
nodoklis, tomēr, ja šis pāris būs noslēdzis Dzīvesbiedru līgumu, tā
vairs nebūs.
Arī biedrības “Marta” vadītāja Iluta Lāce atbalsta šī likumprojekta
virzību, jo jebkura ģimene ir sabiedrības daļa, un valstij tā ir
jāatzīst. Mūsu redzeslokā ik dienas nonāk daudz faktisku, bet
nereģistrētu attiecību, kuras likums pašlaik “nepamana”, norāda “Marta”
vadītāja.
Lāce uzsvēra, ka visvairāk no esošā regulējuma cieš sievietes un viņu
bērni, nonākot ievainojamās situācijās. “Iemesli, kāpēc cilvēki
nereģistrē laulību, ir visdažādākie – no finansiāliem aspektiem līdz
personiskām izvēlēm, un sabiedrība tās nemainīs tikai tāpēc, ka daļai
politiķu šķiet, ka visiem jādzīvo laulībā. Tas tikai padara daļu
sabiedrības neaizsargātāku, savukārt Dzīvesbiedru likums šiem cilvēkiem
dotu iespēju aizsargāt kopīgo īpašumu un pieņemt svarīgus lēmumus,”
sacīja “Martas” pārstāve.
AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts bija norādījis, ka Dzīvesbiedru
likums būšot “likums ikvienam”. “Mēs sniedzam papildus instrumentu, lai
sniegtu drošību divām fiziskām personām, kuras dzīvo kopā,” gaidāmā
likumprojekta būtību iezīmēja politiķis.
Pavļuts uzsvēra, ka jaunais likums “neaizvietos un nekāda gadījumā
neapdraudēs laulības institūtu”. Tas sniegs papildus drošību arī tām
ģimenēm, kuru attiecību pamatā ir rūpes vienam par otru un kopēja
saimniekošana, tajā skaitā kopā dzīvojošiem senioriem, norādīja
politiķis.
AP līdzpriekšsēdētājs apgalvoja, ka vairāk nekā 60% Latvijas
iedzīvotāju atbalstot attiecību regulējumu, ko atspoguļos topošais
Dzīvesbiedru likums. Politiķis norādīja, ka nevajadzētu pieļaut
jautājuma skatīšanu tikai no kādas vienas prizmas, kamēr tas skar visas
sabiedrības vajadzības un intereses.
