Saeima noraida ZZS prasīto Pleša demisiju

Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas prasīto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) demisiju.

Lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu un Pleša atbrīvošanu no amata iesniedza ZZS deputāti Edgars Tavars, Viktors Valainis, Armands Krauze, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Māris Kučinskis un Gundars Daudze.

Par neuzticības izteikšanu ministram nobalsoja 19 deputāti, pret bija 49, bet vēl vairāki deputāti balsojumā nepiedalījās.

Plešs debatēs pauda, ka tiesiskā valstī nav augstāka spēka par likuma spēku un ka “ikvienam dokumentam ir jāatbilst mūsu valstī pieņemtajiem likumiem, ko jūs, godātie deputāti, esat pieņēmuši”. Ikvienas amatpersonas pienākums ir aizstāvēt likumu ievērošanu, akcentēja ministrs. “ZZS man pārmet to, ka es esmu aizstāvējis Saeimas izdotu likumu. Šis politiskais spiediens pievērt acis uz likumpārkāpumiem tiesiskā valstī nav pieņemams,” pauda Plešs.

Paldies partneriem par atbalstu!⁠ Saeima noraidīja prasīto demisiju! @VARAM_Latvija turpina darbu pie ierūsējušu, desmit un vairāk gadu vecu sistēmu izjaukšanas — ilgtspējīgākas un mūsdienīgākas attīstības vārdā. Tuvākais uzdevums: atjaunojamo energoresursu jaudas kāpināšana 🇱🇻.— Artūrs Toms Plešs (@ArtursToms) April 7, 2022

Ministrs vērsa uzmanību, ka Rīgas dome ir apstiprinājusi nepilnīgu Rīgas teritorijas plānu, taču savu neizdarību un iespējamu kompetences trūkumu slēpj aiz skaļiem paziņojumiem. Politiķis uzsvēra, ka vienmēr ir gatavs dialogam un sarunām ar Rīgas domi, kas ļautu galvaspilsētas domei nonākt pie tiesiska un korekta risinājuma attiecībā uz teritorijas plānojumu.

Plešs atgādināja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēl Rīgas domes iepriekšējā sasaukumā 2018.gadā vēstulē domei norādīja, ka galvaspilsētas teritorijas plānojums jāizstrādā tā, lai vēsturiskā centra teritorijai varētu izveidot lokālplānojumu. Tāpat tas Rīgas domei ticis atgādināts arī 2021.gada vēstulē, pauda Plešs, skaidrojot, ka likums nepieļauj, ka vienlaikus var būt spēkā divi teritorijas plānojumi, kas nozīmē, ka, ja būtu stājies spēkā jaunais plānojums, vēsturiskā centra teritorija būtu atstāta bez sava plānojuma “kā baranka ar caurumu vidū”.

Politiķis uzsvēra, ka likumā noteikts, ka ministram jāpārrauga pašvaldību lēmumu tiesiskums, atbilstība likumiem, un ka Satversmes tiesa (ST) kā vienu no tiesiskuma kritērijiem šādiem pašvaldības lēmumiem noteikusi, ka tiem ir jāatbilst normatīvajiem aktiem. “Likumā ir (..) melns uz balta uzrakstīts, ka ekspertiem, konstatējot juridiska rakstura pārkāpumus, man kā ministra pienākums ir rīkoties un tos novērst,” uzsvēra Plešs.

Savukārt Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) cita starpā arī kritizēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumu samazināšu pašvaldībām. Politiķis norādīja, ka ZZS virzīja priekšlikumu par lielāku finansējumu pašvaldībām, taču rosinājums tika noraidīts un no ministra atbalsts pašvaldību interesēm netika saņemts.

Valsts politika pašvaldībām esot “noņēmusi 300 miljonus eiro”, kas nozīmē, ka pašvaldībām nav iespējams efektīvi īstenot teritoriālo attīstību. Pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas pašvaldības ne tikai netiek atbalstītas, bet tiek dzītas lielākā izmisumā, no kā cieš cilvēki, uzskata Valainis. Politiķis vaicāja, vai ministru interesē tas, cik pašvaldībām izmaksā Ukrainas bēgļu uzņemšana, ņemot vērā, ka pašvaldībām nepieciešams atbalsts no valsts, lai segtu šos izdevumus.

Valainis arī norādīja, ka, lai gan ministrs nereti piemin “zaļo kursu”, atbilstošs finansējums no pašas valsts līdzekļiem neseko. Tāpat arī neapstrādāto riepu kaudzes nesarūk, bet turpina “greznot vidi kā piemineklis ministram, kurš māk skaisti runāt, bet reālas rīcības nesanāk”, pauda politiķis.

Opozīcijas deputāts arī norādīja, ka depozītsistēma ir vēl viens jautājums, kas apliecinot Pleša nespēju adekvāti risināt situāciju vides jomā. To nevar uzskatīta par labāko risinājumu, jo sistēmā tiek nodots niecīgs daudzums jeb 2% no iepakojumiem, reizē tie prasa miljonus eiro izdevumus, kas tieši vai netieši jāsedz iedzīvotājiem.

Tāpat nevajadzīgas problēmas savai uzņēmējdarbībai šī sistēma rada mazajiem veikaliem, piemēram, reģionos, kur sistēmai nepieciešamā iekārta un saistītās lietas var aizņemt vairāk nekā pusi no veikala platības, vērsa uzmanību Valainis.

Valainis, izsakot neuzticību ministram, uzsvēra, ka Plešs neattaisno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, izsakot neuzticību ministram. Viņš skaidroja, ka ZZS rosina lemt par neuzticības izteikšanu ministram, jo ir pārliecināta, ka jādara gals neizdarībai un nekompetencei, kas pēdējos gados ir apvijusi VARAM Pleša vadībā.

Saeimas deputāts norādīja, ka ministra lēmums par Rīgas teritorijas plānojuma nākamajiem gadiem apturēšanu ir kā pēdējais piliens pacietības mēram. ZZS uzskata, ka partijai un koalīcijai kopumā jāskatās acīs patiesībai un jāatzīst, ka Plešs nav piemērots ministra amatam. Pēc Valaiņa paustā, ministra darbības traucē un grauj ministrijas pārraudzībā esošās jomas. Deputāts atzīmēja, ka VARAM ir noteikti skaidri uzdevumi, kas būtiski valsts attīstībai – veidot un īstenot politiku vides un dabas aizsardzībā, reģionālajā attīstībā un pašvaldību sistēmas attīstībā, teritorijas attīstībā, plānošanā un informācijā sabiedrībā.

“Raugoties uz aizvadīto gadu laikā paveikto, nākas secināt, ka būtiski sasniegumi vai izrāviens nav vērojams nevienā no šīm jomām. Neapšaubāmi Plešs lepojas ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Ko tad mums solīja pirms reformas?! Ka tā palīdzēs mazināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām, ka tā nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvs pakalpojums,” sacīja deputāts.

Tāpat viņa ieskatā, nav arī vērojamas rūpes par nomalēm jeb attālākajiem jauno novadu pagastiem. Valainis uzsvēra, ka visas šīs problēmas ir atstātas pašvaldību ziņā. Deputāts secināja, ka reforma tika pakārtota nevis iedzīvotāju interesēm, bet politiskajām ambīcijām un interesēm. Lai novada attīstības centri un valstspilsētas kļūtu par līdzsvarotu attīstības dzinējspēku, tam nepieciešama apjomīga un mērķtiecīga valsts atbalsta programma, sacīja Valainis.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda ZZS līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, vides aizsardzības jomas nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji viņam pauduši, ka gan vides aizsardzībā, gan reģionālajā attīstībā valsts politiskajā līmenī valdot nekompetence.

Pleša lēmums par Rīgas teritorijas attīstības galvenā dokumenta apturēšanu pieliek “treknu punktu” vērtējumā par ministra darbību, jo šāds solis traucē gan Rīgas attīstību, gan arī daudzas citas pašvaldības un lielās pilsētas ir “noliktas uz pauzes”, jo nav drošas par savu attīstības projektu īstenošanas iespējām, pauž ZZS līdzpriekšsēdētājs.

Tāpat kā pārējās jomās, arī ministra atbildībā esošajos e-lietu jautājumos valdot “absolūts haoss un nekompetence” un daudz labāk būtu, ja ministriju “nevadītu neviens”, uzskata Tavars.

Kā aģentūru LETA informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, partiju apvienības ieskatā Pleša rīkojums, apturot jauno Rīgas teritoriālo plānojumu, “mākslīgas komas stāvoklī iemidzinājis ne tikai Rīgu, bet radīs būtiskus zaudējumus valstij kopumā”.

ZZS frakcijas vadītājs Augulis iepriekš uzsvēra, ka līdz ar “pārsteidzīgo” ministra rīkojumu, Rīgā netikšot atvērti vairāki desmiti bērnudārzu un tiks iesaldētas milzu investīcijas un iedragāta investoru uzticēšanās Latvijas valstij. “Pleša rīcība, kas šobrīd argumentēta nepārliecinošās atrunās, apturot galveno pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu, ir satraucošs signāls visām Latvijas pašvaldībām,” iepriekš norādīja Augulis.

Savukārt ministra pārstāvētās “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce ZZS prasīto Pleša demisiju saista ar opozīcijas vēlmi pievērst sev uzmanību.

Lūgts komentēt šādu opozīcijas soli, AP frakcijas vadītājs iepriekš pauda, ka nedomā, ka šis ir tas brīdis, kad opozīcijai saistībā ar valsts drošības interesēm būtu jānodarbojas ar iespējamu testu koalīcijas stingrībai jeb stabilitātei.