Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto
pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju
līmenī uzkrāto kapitālu.
Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības
izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls otrajā pensiju
līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas,
aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves
gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat
paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.
Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu
paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā,
aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli
mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma
apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām
varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu
motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un
veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas
mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības
ministrijas pārstāvji.
Gadījumā, ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona ir mirusi
pirms viņa nāves, tad shēmas uzkrājumu varēs mantot. Mantojumu izmaksās
proporcionāli mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām.
Mantinieks viņam pienākošos fondētās pensijas kapitālu arī varēs lūgt
pievienot savam 2.līmeņa pensijas uzkrājumam.
Likuma izmaiņas arī paredz noteikt minimālo fondētās pensijas
kapitāla apmēru, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas
personas kapitālam vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35% apmērā no
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra. Šāds risinājums
atbalstīts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur nelieli
uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums.
Paredzēts, ka mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos
mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu
laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju
speciālajā budžetā.
Kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli
par pensijas kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam
pievienot savu uzkrājumu, kā arī kārtību kādā Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks mirušā shēmas dalībnieka pensijas
kapitāla pārskaitīšanu citai personai vai izmaksu mantiniekiem, noteiks
Ministru kabinets. Ziņas zvērinātiem notāriem, kuri ved mantojuma lietu,
par shēmas dalībnieka veikto izvēli un fondētās pensijas kapitāla
vērtību mantojuma masas apzināšanai sniegs VSAA.
Jaunā kārtība, kas paredz iespēju fondētās pensijas kapitālu novirzīt
citai personai vai mantot, stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.
“Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” vadītājs Pēteris Stepiņš
aģentūrai LETA norādīja, ka šāds Saeimas lēmums ir lieliska ziņa visiem
pensiju otrā līmeņa krājējiem – apmēram 1,28 miljoniem iedzīvotāju, kā
arī tā ir laba ziņa nodokļu maksātājiem. “Iespēja saviem tuviniekiem
nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei
un pensiju sistēmai kopumā. Tā sakot, pie manas ģimenes reiz atgriežas
kapitāls, ko pats esmu krājis,” viņš teica.
Stepiņš arī piebilda, ka ikviens pensiju otrā līmeņa krājējs varēs
izvēlēties vienu no trim iespējām, kas stāsies spēkā gadījumā, ja
cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
“Pirmkārt, mums būs iespējams atstāt uzkrāto kapitālu valsts pensiju
budžetā, un šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot
apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko
apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). Faktiski tā
ir līdzšinējā kārtība, kas būs spēkā vēl līdz 2020.gada sākumam, kad
pilnā apmērā stāsies spēkā Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā (līdz
tam vēl taps attiecīgi Ministru kabineta noteikumi). Šī kārtība paliks
spēkā arī attiecībā uz tiem, kuri par savu izvēli nebūs paziņojuši,”
klāstīja Stepiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka iedzīvotāji turpmāk varēs savu uzkrāto
kapitālu pievienot kāda cita otrā pensiju līmeņa kapitālam. Tas nozīmē –
kāds no ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas
vecumu, saņems lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt
mirušās personas uzkrātais.
Treškārt, iedzīvotāji varēs izvēlēties savu uzkrāto kapitālu nodot
mantojumā parastajā mantošanas kārtībā, ko regulē Civillikums. “Pašlaik
gan nav skaidrs, taču jārēķinās, ka šādā gadījumā var būt jāveic kādā
papildus nodokļa nomaksa,” piebilda Stepiņš.
Tāpat viņš uzsvēra – tas, kādā veidā par savu izvēli iedzīvotājiem
būs jāpaziņo, kā arī citas likuma grozījumu piemērošanas nianses vēl
atsevišķi noteiks valdība.
“Paredzēts, ka mums būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu
skaitu, jo, mainoties pensiju uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim,
katra no iespējām varētu būt izdevīgāka,” sacīja Stepiņš, piebilstot, ka
likuma izmaiņas arī paredz noteikt minimālo pensijas kapitāla apmēru,
pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam
vai mantošanu, un plānots, ka tas būs 35% apmērā no valsts sociālā
nodrošinājuma pabalsta apmēra (šobrīd vispārējais pabalsts ir 64 eiro
mēnesī).
“Iespēja izraudzīties kādu no trim minētajām iespējām ir taisnīga
valsts attieksme pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Otrajā pensiju
līmenī uzkrātie līdzekļi, atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju
pirmā līmenī, ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu, tāpēc
iespēja to mantot ir godīga. Turklāt likuma izmaiņas varētu būt vēl
viens arguments pelēkajā zonā strādājošajiem apsvērt savas iespējas un
aplokšņu algu saņēmējiem apdomāties, jo tie savai nākotnes pensijai
nekrāj un līdz ar to – nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina.
Priekšlaicīgas nāves gadījumā, papildus zaudējuma sāpēm, finansiāls
slogs parasti gulstas uz palicējiem. Mantojot aizgājēja pensiju,
pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo – kaut
tobrīd šķietami nebūtisko – ikdienas daļu,” pauda Stepiņš.
Savukārt “SEB dzīvības apdrošināšanas” vadītāja Kristīne Lomanovska
atzīmēja, ka pirms septiņiem gadiem, kad pirmo reizi izskanēja SEB
ierosinājums Labklājības ministrijai pensiju otro līmeni izveidot kā
mantojamu privātīpašumu valsts pensijas uzkrājuma periodā, no valsts
puses bija redzama liela atturība un piesardzība šī jautājuma
risināšanā.
“Apzināmies, ka tam varēja būt dažādi iemesli, bet tomēr. Bijām un
esam pārliecināti, ka, padarot pensiju otro līmeni mantojamu, mēs
pievienojam papildu vērtību visiem pensiju sistēmas dalībniekiem, jo
iedzīvotāji savas sociālās apdrošināšanas iemaksas uzskatīs par savu
nopelnīto naudu, nevis “sociālo nodokli”, kas aiziet “kaut kādām
nesaprotamām valsts vajadzībām”. Turklāt, redzot savu uzkrājumu un
zinot, ka tas tiešām ir viņu kapitāls, strādājošie vairāk uzticēsies
esošajai pensiju sistēmai,” teica Lomanovska.
Viņa arī pauda gandarījumu par Saeimas ceturtdien pieņemto lēmumu,
lai gan priekšā vēl ir daudz darba, lai šis izmaiņas ieviestu. “Mēs kā
industrijas pārstāvis gaidām pēc iespējas ātrāku skaidrojumu par to, kas
iedzīvotājiem ir jāzina, lai šī mantojamība iestātos,” uzsvēra
Lomanovska.
Savukārt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” izpilddirektors
Toms Kreicbergs aģentūrai LETA atzīmēja, ka “Indexo” iniciatīva “Par
mantojamu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu”, kura portālā manabalss.lv
piesaistīja 11,5 tūkstošus balsu un janvārī tika iesniegta Saeimā,
vainagojusies panākumiem – ceturtdien Saeima trešajā lasījumā
atbalstījusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz
mantošanas iespēju.
“Likuma grozījumi aizsargās mūsu ģimenes, bet tas nav vienīgais
ieguvums. Izmaiņas cels Latvijas iedzīvotāju interesi par otro pensiju
līmeni kopumā un motivēs tos maksāt nodokļus, tādējādi mazinot ēnu
ekonomiku. Šis ir brīnišķīgs piemērs, kā – sadarbojoties sabiedrībai,
privātajam un publiskajam sektoram – iespējams izcīnīt reālas pozitīvas
pārmaiņas Latvijas likumdošanā,” teica Kreicbergs.
