Saeimas piektdien galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus,
paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada.
Deputāti šos likumus sāka vērtēt ceturtdien, bet darbu noslēdza
nākamajā dienā. Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus
likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus
iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru
kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas
izmaiņas. Daļa priekšlikumu, kas neattiecoties uz reformu, ir atlikti uz
nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas laiku, kad tie tikšot izvērtēti
pamatīgāk.
Kopumā deputātu darbs Saeimas sēdēs ar šiem likumiem virzījās samērā
raiti – gan ceturtdien, gan piektdien sēdes ar pārtraukumiem ilga ap
četrām stundām.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrunā parlamentam pateicās
par sapratni un atbalstu, to, ka šīs vairāk nekā pusgadu ilgais darbs
pie reformas iegūst jaunu vērtību. Tagad svarīgs uzdevums ir efektīvi
izmantot šos rīkus, lai ekonomika augtu, uzlabotos iedzīvotāju
labklājība, piebilda premjers. Viņš arī pateicās opozīcijai, kas
iesniedza pragmatiskus priekšlikumus, kā arī valdības sociālajiem
partneriem. Kučinskis akcentēja, ka pieņemtā reforma ir kompromiss.
Pateicības vārdus teica arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS),
uzsverot, ka citu būtisku izmaiņu nodokļu reformā drīzumā nebūšot, jo
šajā jomā ir būtiska stabilitāte.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns
(ZZS) uzsvēra, ka šis ir pirmais solis nodokļu reformas pilnveidošanas
virzienā, bet tas ir ļoti nozīmīgs. Tālāk būs svarīgs darbs, ieviešot
šīs jaunas normas dzīvē.
Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma
nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest
diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro
paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet
ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.
Būtiski grozījumi veikti arī likumā “Par valsts sociālo
apdrošināšanu”. Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek
palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme,
ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem,
turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba
ņēmējs.
Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no
autoratlīdzības. Autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās
obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju
apdrošināšanai.
Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro
vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais
minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas
būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums
pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to
nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro –
2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu
nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet
2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.
No nākamā gada tiks ieviests lielāks IIN atvieglojums par apgādībā
esošu personu – no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to paaugstinās uz 200
eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā
to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.
Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas,
izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk ierobežos līdz 600 eiro
gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no
maksātāja gada apliekamā ienākuma. Patlaban no valsts var atgūt IIN līdz
215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par
zobārstniecību un plānotajām operācijām – pilnā apmērā. Savukārt
attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas
prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10% no gada apliekamā
minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā.
Nākamgad mainīsies IIN likme arī patentmaksām – tā būs no 50 līdz 100
eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. Savukārt samazināto
patentmaksu no nākamā gada 1.janvāra varēs maksāt arī pirmās un otrās
grupas invalīdi.
Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts
konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms.
Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa
tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri
nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka
aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī,
piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks
apliktas ar IIN.
Ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” kompensēs nodokļu
reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma
grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
kā rezultātā, piemēram, degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5
centiem.
Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem
uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no
apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000
uz 40 000 eiro gadā. Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks
no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no
līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts
nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības
nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu
atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.
Savukārt reversais PVN no 2018.gada tiks piemērots arī būvmateriālu,
metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi
paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas
kārtību.
Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiks ieviests
pienākums reizi gadā VID sniegt informāciju par klientiem fiziskajām
personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000
eiro.
