Savos priekšlikumos gaidāmajai Administratīvi teritoriālajai reformai
Saeimas deputāti piedāvā ieviest otrā līmeņa pašvaldības – piecus
apriņķus, kā arī atsevišķi izdalīt pierobežas novadus, noskaidroja
aģentūra LETA.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien sāka
skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam no
administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem.
Kā pastāstīja komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP), kopumā
komisijai par gaidāmo pašvaldību reformu iesniegti 335 priekšlikumi, no
kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse – par vietvaru
teritoriju robežām.
Sākotnēji komisija plāno izskatīt priekšlikumus, kuri saistīti ar
likumprojekta tekstu, bet pēc tam lemt par robežu grozīšanu. Deputāti
aptuveni 20 minūtes diskutēja par priekšlikumu skatīšanas procedūru.
Komisijas vadība solīja, ka jautājumi, kas skars pašvaldību robežas, bez
konkrētās vietvaras pārstāvju klātbūtnes skatīti netiks.
Pirmās pusotras stundas laikā deputāti paspēja izdiskutēt piecus
priekšlikumus. Pirmais bija deputāta Andra Kazinovska (JKP) priekšlikums
izveidot tā dēvētās otrā līmeņa pašvaldības un uz pašreizējo piecus
plānošanas reģionu bāzes izveidot otro valsts pārvaldes līmeni.
“Reģionu vadība ir atkarīga no tajā ietilpstošo pašvaldību vadītāju
iniciatīvas, un lielā mērā pēdējo gadu laikā tas nav attaisnojies.
Uzskatām, ka tieši valsts pārvaldes reģioni spētu nodrošināt līdzsvarotu
attīstību valsts teritorijā, jo pašreizējā kārtība, kad ministrijas
nosaka līdzekļu apgūšanu un pārdali, radījuši situāciju, kad novadi nav
līdzvērtīgi, jo lielākie novadi ir priekšā, bet mazākie – iepaliek.
Reģionu dalījums to novērstu,” sprieda deputāts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP)
sacīja, ka Kazinovskim ir vairāki priekšlikumi, kas paredz otrā līmeņa
pašvaldību ieviešanu, bet viņš sliektos atbalstīt tikai to priekšlikumu,
kas paredz uzdot Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus likumos, kas
regulētu šo reģionu darbu.
Diskusiju laikā deputātiem radās dažādi jautājumi par reģionu
juridisko definējumu, to pārvaldības sistēmu, funkcijām un arī
finansējumu to pastāvēšanai, taču vairumā gadījumu no politiķu puses
izskanēja arī viedoklis, ka šo jautājumu nevar risināt konkrētā
likumprojekta un priekšlikuma ietvaros.
Arī Pūce sacīja, ka priekšlikums izveidot apriņķus ir konceptuāls,
nevis detāls, un par tā īstenošanu dzīvē var runāt tikai tad, kad ir
saņemts konceptuāls atbalsts. “Var, protams, atvērt diskusiju par
reģionu funkcijām, finansējumu un aicināt te parunāties visas valsts
iestādes kā būtu, ja būtu, taču tas būtu tāds patīkams seminārs, kas
patlaban likumdošanas procesā nav tik lietderīgi,” sacīja politiķis.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji pauda viedokli, – ja politiķi grib
veidot valsts pārvaldes otro līmeni, tad tas nav šī likumprojekta
jautājums, bet, ja grib veidot tieši pašvaldību otrās pārvaldes līmeni –
tas būtu jālemj pašām vietvarām, bet arī tas jāregulē citā likumā.
Rezultātā deputāti par šo priekšlikumu nebalsoja, vienojoties par to
lemt tad, kad sāks izskatīt Kazinovska priekšlikumu, kas paredz reģionu
izveidi uzticēt Ministru kabinetam.
Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) piedāvāja likumā
iekļaut terminu “pierobežas novadi”, paredzot, ka tie būtu visi novadi,
kam ir ārējās valsts sauszemes robežas. Tāpat viņš aicināja definēt,
kuri īsti ir Pierīgas novadi. Šādas skaidrības ieviešana, viņaprāt,
palīdzētu nākotnē veiksmīgāk veidot likumus, kas saistīti ar izglītības
funkciju nodrošināšanu, atbalsta sniegšanu teritorijām un tamlīdzīgi.
Pūce un Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka šo terminu
likumprojektā var ieviest tad, ja tas arī turpmāk likumā tiek minēts,
taču konkrētajā situācijā tas tā nebūtu, tādēļ šādas teksta izmaiņas
neesot lietderīgas.
Savukārt deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, ka priekšlikumu
varētu atbalstīt, ja runa būtu nevis par visiem sauszemes novadiem, kam
ir ārējās valsts robežas, bet gan konkrēti par austrumu novadiem, kas ir
Eiropas Savienības ārējā robeža.
“Latvijai ir jāstiprina ES ārējā robeža austrumos un tam ir
nepieciešami konkrēti pasākumi, taču, piemēram, Latvijas – Lietuvas
robežas stiprināšanai būtu nepieciešami pavisam citi darbi. Šīs
teritorijas nevar likt zem viena termina,” sacīja deputāte.
Arī ministrs Pūce sacīja, ka šāda terminoloģija būtu pārlieku plaša,
jo nevar ieviest novadu kategoriju, kas dzīvē nav realizējama.
“Piemēram, kura valsts politika apvienotu Jūrmalas un Alūksnes
problemātiku? Abas vietvaras ir nesaistītas, bet tām abām būtu robežas –
vienai ar sauszemi, bet otrai ar jūru,” teica ministrs, norādot, ka par
šādām izmaiņām, iespējams, varētu spriests likuma “Par pašvaldībām”
kontekstā. Arī par šo priekšlikumu balsojums pagaidām tika atlikts.
Komisija šodien plāno strādāt līdz pat vēlai pēcpusdienai.
