Saeimas komisijā jautājumā par mācību līdzekļu nodrošinājumu izceļ nepietiekamo finansējumu un atbildības neuzņemšanos

Diskutējot par mācību līdzekļu nodrošinājumu jaunajā mācību gadā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sēdes dalībnieki vakar izcēla nepietiekamo finansējumu līdzekļu pilnvērtīgai nodrošināšanai un atbildības neuzņemšanos.

Pēc Valsts izglītības satura centra (VISC) sniegtās informācijas, līdz 16.augustam apstiprināti 17 mācību līdzekļi no 1. līdz 9.klasei, bet nodoti izvērtēšanai četri mācību līdzekļi 7. un 8.klasei. Savukārt plānoti vai izdošanā ir 20 mācību līdzekļi, visvairāk – astoņi – no tiem 7.klasei. VISC vadītāja Liene Voroņenko atzina, ka lielākie izaicinājumi šobrīd ir ar mācību līdzekļu nodrošināšanu latviešu valodā 8. un 9.klasē.

Voroņenko tāpat norādīja, ka turpinās darbs pie mācību līdzekļa un mācību programmas fizikā vidējā izglītībā īstenotajam pamatkursam “Fizika I”. Līdz 15.decembrim gaidāma mācību līdzekļa un mācību programmas bioloģijā izstrāde vidējā izglītībā īstenojamajam pamatkursam “Bioloģija I”, bet mācību līdzekļa un mācību programmas ķīmijā izstrāde vidējā izglītībā īstenojamajam pamatkursam “Ķīmija I” gaidāma līdz pirmā semestra noslēgumam. Savukārt līdz septembra beigām tiks izstrādāti interaktīvi mācību līdzekļi un programmā mācību priekšmetos “Programmēšana II” un “Dizains un tehnoloģijas II”.

Vienlaikus VISC vadītāja atzīmēja, ka finansējums mācību līdzekļu nodrošināšanai neesot pietiekams. “Nav iespējams mācīties, ja nav, no kā mācīties, bet ir ko nopirkt,” sacīja Voroņenko, piebilstot, ka ir bijuši arī izaicinājumi vidusskolas padziļinātajā kursā “Dizains un tehnoloģijas” nodrošināt nepieciešamo materiālu, piemēram, šujmašīnu, 3D printeru iegādi.

Viņa kā piemēru minēja Singapūru, kur mācību līdzekļiem uz vienu skolēnu no valsts resursiem tiekot atvēlēti 200 eiro. Arī kaimiņvalstīs mācību līdzekļiem atvēlētais finansējums esot lielāks nekā Latvijā. Piemēram, Igaunijā tie esot 50 eiro uz vienu skolēnu, kamēr Latvijā ap 20 eiro.

Turpretim Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga kritizēja, ka pedagogu saime ir ķīlnieku lomā, jo jautājums par mācību līdzekļiem ir jārisina ar pašvaldībām, bet tajās atšķiroties rocība.

“Būtībā viss [kompetencēs balstītā satura ieviešanas] cikls ir noslēdzies, un eksāmeni ir bijuši, bet mācību līdzekļu joprojām trūkst. Tas ir tas pats, kas aizsardzības jomā strādājošajam teikt iet sargāt robežu bez ieročiem, ārstam paprasīt pacientam iedot skalpeli operācijas laikā vai skolas pavāram teikt, lai [par saviem līdzekļiem] nopērk produktus un pabaro bērnus,” sacīja Vanaga. Viņa uzsvēra, ka būtu jāpārtrauc retorika paģērēt izglītības kvalitātes rādītājus, kamēr nav nodrošināti visi nepieciešamie resursi.

“Šobrīd rodas sajūta, ka skolēns vai cilvēks Latvijā nav vērtība. Vērtība ir betons, daudzās jomās. Apkopojot informāciju par mācību līdzekļiem, rodas sajūta, ka skolēns ir skolai, nevis skola skolēnam,” savās pārdomās ar deputātiem un klātesošajiem dalījās tiesībsargs Juris Jansons.

Viņš uzsvēra skolas administrācijas, pašvaldību, valdības un valdības institūciju pienākumu ieviest prioritātes. Ja valdība to nevarot paveikt, tad tas būtu jāvērtē parlamentārās uzraudzības kārtībā. Tiesībsargs arī sācis domāt par to, kā par šo bezatbildību saukt pie atbildības, jo citu izeju viņš nesaskata.

Saeimas komisija lūdza IZM kādā no tuvākajām sēdēm izklāstīt prioritātes nākamā gada budžetā, informējot deputātus par to, ko plānots izvēlēties prioritāri.

Komisijas sēdē Voroņenko arī atgādināja, ka mācību materiālu apkopojums, kas veidots atbilstoši mācību programmām, pieejams ikvienam skolotājam mācību plānošanas e-vidē “MAPE”, savukārt “Skola 2030” veidoto padziļināto e-kursu digitālie mācību līdzekļi vidusskolas kursiem ar izglītības iestādes autorizētu piekļuvi pieejami mājaslapā “www.skolo.lv”.

“Pat ja skolotājs neizmanto šos [digitālos] mācību līdzekļus, es aicinu iepazīstināt bērnus, ka šāda iespēja ir, jo šos mācību līdzekļus var izmantot arī pašvadīti,” sacīja Voroņenko. 

Voroņenko piekrita deputātu paustajam, ka jautājums par metodisko darbu vērtējams kā ļoti svarīgs, jo, noslēdzoties “Skola2030” ieviešanai, uzrādījusies “ļoti akūta nepieciešamība” turpināt metodisko atbalstu mācību priekšmetu jomās, kā arī par vērtēšanas kārtību.

“Centralizēto eksāmenu rezultāti parādīja, ka būs jādod dažādi instrumenti skolotājiem,” viņa sacīja, uzsverot, ka kvalitatīvi mācīt esot iespējams tikai tad, kad ir datos un zinātnē balstīti secinājumi, ko var piemērot šodienas mācību procesā. Šobrīd Izglītības kvalitātes valsts dienests un VISC strādā pie konceptuāla redzējuma, koncentrējoties, lai katrai skolai tiktu veidoti individuāli instrumenti konkrētās skolas vajadzību risināšanai.

Tāpat Voroņenko solīja tuvākajā laikā pārskatīt matemātikas un dabaszinību programmu, lai saprastu, vai izmaiņas nepieciešamas programmas līmenī, vai nepieciešams metodiskais komentārs.