Sagatavoti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Otrais scenārijs, kuru iesūtījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku IIN likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,5% jeb mīnus 257,7 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 14% jeb mīnus 379,6 miljoni eiro.

Trešais scenārijs paredz fiksētā neapliekamā minimuma ieviešanu pakāpeniski piecos gados un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,3% jeb mīnus 88,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 24,5% jeb mīnus 663,5 miljoni eiro.

Ceturtais scenārijs paredz diferencētu neapliekamo minimumu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 2,5% jeb mīnus 67,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 6,5% jeb mīnus 176,5 miljoni eiro.

Savukārt LBAS iesūtītais piektais scenārijs paredz diferencētu neapliekamo minimumu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 5,4% jeb mīnus 146,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 10,5% jeb mīnus 295,6 miljoni eiro.

Sestais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pārējos rādītājus saglabājot nemainīgus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,3% jeb mīnus 89,7 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 23,5% jeb mīnus 636,1 miljons eiro.

Septītais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,3% jeb mīnus 88,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 24,9% jeb mīnus 673,5 miljoni eiro.

Astotais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pārējos rādītājus saglabājot nemainīgus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,7% jeb mīnus 100,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 16,9% jeb mīnus 456,5 miljoni eiro.

Devītais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,6% jeb mīnus 124,9 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 21,7% jeb mīnus 586,6 miljoni eiro.

Desmitais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pakāpeniski sasniedzot 70% no minimālās algas, pārējos rādītājus nemainot. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,6% jeb mīnus 96,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 28% jeb mīnus 756,9 miljoni eiro.

Vienpadsmito scenāriju ieteikusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pakāpeniski sasniedzot 70% no minimālās algas, un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 113,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 29,6% jeb mīnus 801,7 miljoni eiro.

Divpadsmito scenāriju ir rosinājusi Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) – fiksētu neapliekamo minimumu pirmajā gadā noteikt 500 eiro un noteikt vienu IIN likmi 25% apmērā, atceļot solidaritātes nodokli. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 5,6% jeb mīnus 150,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 14% jeb mīnus 379,3 miljoni eiro.

Arī trīspadsmito scenāriju ieteikusi FICIL – fiksētu neapliekamo minimumu pirmajā gadā noteikt 500 eiro un noteikt vienu IIN likmi 25% apmērā, saglabājot solidaritātes nodokli. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 2,7% jeb mīnus 74,2 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,8% jeb mīnus 265,8 miljoni eiro.

Četrpadsmitais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu pirmajā gadā noteikt 500 eiro un pakāpeniski sasniegt 80% no minimālās algas, ja pārējie rādītāji nemainās. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 14% jeb mīnus 379,7 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 25,9% jeb mīnus 700,2 miljoni eiro.

Savukārt piecpadsmitais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski trijos gados, vienlaicīgi paaugstinot IIN otro likmi, saglabājot solidaritātes nodokli, bet līdzšinējo IIN daļu 10 procentpunktu apmērā pārvirzīt veselības aprūpes finansēšanai. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 7,7% jeb mīnus 208,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 23,2% jeb mīnus 628,3 miljoni eiro.

Izvērtējumā ir iekļauti un arī darba grupas sēžu laikā tika analizēti būtiskākie darbaspēku un nodarbinātību ietekmējošie rādītāji, piemēram, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, produktivitāte pa nozarēm, vidējais atalgojuma līmenis, darba algas struktūra, darbaspēka nodokļu slogs un tā ietekme uz konkurētspēju reģionā, brīvās darbavietas valstī, valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi, piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi un citi.

Kopā ar sadarbības partneriem diskutēts arī par veselības rādītājiem un sociālo apdrošināšanu darbaspēka izmaksu kontekstā, kā arī par nevienlīdzības un nabadzības rādītājiem un to ietekmējošiem faktoriem. Analīze ietver arī šo rādītāju salīdzinājumu Baltijas valstīs, Polijā un vidēji Eiropas Savienībā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka koalīcijas partiju izveidotā nodokļu darba grupa, balstoties uz politisko un sociālo partneru piedāvātajiem darbaspēka nodokļu attīstības scenārijiem, ir veikusi padziļinātu izmaiņu analīzi un izstrādājusi potenciālos scenārijus darbaspēka nodokļu izmaiņām. 

Ašeradena ieskatā ir radīts labs darba materiāls tālākajai lēmumu pieņemšanai. 

“Darba devēju vēlme harmonizēt Baltijas darbaspēka nodokļus ir labi saprotama. Tomēr jārēķinās, ka darbaspēka nodokļu sloga izlīdzināšana prasa ievērojamus līdzekļus. Vai to varam atļauties šobrīd, rādīs jaunākās nodokļu ieņēmumu prognozes. Jūnijā par iespējamiem darbaspēka nodokļu izmaiņu scenārijiem plānojam panākt vienošanos darba grupā, ņemot vērā valsts makroekeonomiskos attīstības scenārijus,” skaidro Ašeradens.

Ziņojumā apkopoti sadarbības partneru definētie galvenie mērķi – darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšana Baltijas reģionā, darbaspēka nodokļu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas sistēmas vienkāršošana, kopējā nodarbināto skaita palielināšana (mērķgrupas), darbaspēka pieejamības palielināšana caur mobilitātes veicināšanu, rīcībā esošo ienākumu palielināšana (nevienlīdzības mazināšana), igtspējas nodrošināšana.

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Tajā vēl turpinās darbs pie iespējamiem kompensējošiem pasākumiem, kas būs svarīgi, pieņemot lēmumu par apstiprināšanai virzāmo priekšlikumu.

Priekšlikumu izstrādes gaitā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp LDDK, LBAS, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, FICIL un citiem.

Izvērtējums un uz tā pamata pieņemtie tālākie lēmumi tiks iekļauti vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs.