LETA
Šajā mācību gadā nevienā Latvijas izglītības iestādē nemācās 1881 skolēns obligātajā izglītības vecumā, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie dati.
Savukārt vēl 14 289 Latvijā deklarēti bērni dzīvo un mācās ārvalstīs, tostarp 13 bērni – adoptēti uz ārzemēm, 2385 – ir citas valsts pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām Latvijā, kas pamatā dzīvo un mācās savas pilsonības valstī, 692 bērniem Latvijā piešķirts bēgļa, pagaidu aizsardzības vai alternatīvais statuss, bet 11 212 bērni ir no ģimenēm, kas dažādos laika periodos izbraukušas no valsts.
IKVD uzsver, ka visiem Latvijā esošiem obligātā izglītības vecuma bērniem ir jābūt reģistrētiem izglītības iestādēs un jāiegūst pamatizglītība.
IKVD norāda, ka šajā mācību gadā pašvaldībām nav izdevies iegūt informāciju par 1752 obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Informācijas ieguvei pašvaldības apseko bērnu vai vecāku deklarēto dzīvesvietu, nosūta ierakstītas vēstules ar aicinājumu sniegt informāciju par bērna atrašanās vietu.
Tomēr lielākajā daļā gadījumu pašvaldības informē, ka deklarētājā adresē ģimene nav sastopama, tajā nav informācijas par bērnu vai deklarētā dzīvesvieta nav apdzīvota. Līdz ar to secināms, ka liela daļa no bērniem, par kuriem pašvaldībai nav izdevies iegūt informāciju, kopā ar ģimeni atrodas ārvalstīs, bet nav informējuši par to izglītības iestādi, pašvaldību vai citas institūcijas.
Patlaban IKVD vēl turpina informācijas noskaidrošanu no pašvaldībām un izglītības iestādēm par bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ neapmeklē izglītības iestādes.
Līdz šim noskaidrots, ka desmit skolēni atskaitīti no tālmācības vai neklātienes programmas, 32 bērni atskaitīti no bērnudārza par izglītības iestādes neapmeklēšanu, viens bērns ir bezvēsts prombūtne, septiņi – iebraukuši no citas valsts, astoņi bērni ilgstoši slimo, 11 ir invalīdi. Četri bērni apmeklē interešu izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādi.Pirmsskolas izglītību ģimenē apgūst 15 bērni. 20 bērni plāno sākt mācības pamatizglītības posmā nākamajā mācību gadā.
Izglītības iestādes likvidācijas vai reorganizācijas dēļ mācības pametis 21 skolēns. Jāpiebilst, ka izglītības iestāžu reorganizācija ir iemesls, kādēļ aizvien vairāk bērni pārtrauc mācības. Aizpagājušajā mācību gadā šī iemesla dēļ nemācījās vien četri bērni, pagājušajā mācību gadā – jau 15 skolēni.
Vērtējot šos datus pēdējo trīs mācību gadu laikā, skolēnu skaits, kas neapmeklē skolu, palielinās. 2020/21.mācību gadā skolu neapmeklēja 902 skolēni, 2021./2022.mācību gadā – 1605 skolēni. Savukārt ārzemēs dzīvojošo Latvijas skolēnu skaits nedaudz samazinās. 2020/21.mācību gadā ārzemēs dzīvoja un mācījās 15 551 skolēns, 2021./2022.mācību gadā – 14 455 skolēni.
Sagatavoto ziņojumu par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem IKVD informācijai un turpmākai rīcībai nosūta arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.
Foto: diena.lv
Pārdomām ===Bērnu ”tiesības”? Bērnu tiesības un pienākumi Latvijas valstī ir sajukuši. Tiesības un pienākumi vēlami būt vienoti – tur arī mācīties skolā. Kad Āfrikā pērtiķmamma sauc savu pērtiķēnu – nāc slēpties – lauva nāk – ja tas to negrib – lauvai pusdienas… Tikai tad tās ”pētiķēnu tiesības” ir lauvai pusdienās… Kas Latvijā ?
Tas ir stāsts par Sociālā dienesta darbu vai tā imitēšanu un atbalstu šādiem bērniem, kuru vecāki nepilda likumā noteiktās prasības.Un tad vēl vērts veikt izpēti par tiem, kuri tālāk par pamatizglītību nekur netiek, dzīvo mājās un vecāki viņus uztur un šie jaunieši būs mūsu valsts attīstības un ekonomikas “ sildītāji”.
galvenais ir ukrainai—parejais ir sikums