Ar šodienu visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāk
piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), kas paredz
stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.
Kā skaidroja Tieslietu ministrijā (TM), ar regulu tiek noteikti
vienoti nosacījumi datu aizsardzībai ES līmenī, kas attiecināmi uz to
apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu. Regula
arī nosaka vienotus noteikumus visiem uzņēmējiem, neraugoties uz to
reģistrācijas valstīm.
Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie principi, vienlaikus
izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā ES
teritorijā. Tajā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā
ievērotie pamatprincipi – pamattiesības un pamatbrīvības, uzsvēra TM.
Tā kā regula paredz stingrākas prasības piekrišanai kā
personas datu apstrādes pamatam, līdz ar tās piemērošanu izmaiņas jāveic
dažādās iesniegumu formās, piemēram, anketās, kuras tiek izmantotas
klienta kartes iegūšanai, anketās, ar kurām persona izsaka piekrišanu
piedalīties klientu pētījumā vai saņemt reklāmu.
Papildu dažādiem personu datu aizsardzību pastiprinošiem pienākumiem
un ievērojamiem sodiem par pārkāpumiem, regula paredz arī tiesības
privātpersonai prasīt datu pārzinim dzēst un labot savus datus, kā arī
pārnest tos uz citu organizāciju un tiesības iebilst pret savu datu
profilēšanu.
Par regulas pārkāpumiem draud sodi līdz 20 miljoniem eiro, vai arī 4%
no uzņēmuma starptautiskā apgrozījuma. Datu valsts inspekcijas (DVI)
pārstāvis Lauris Linebergs šonedēļ preses konferencē solīja, ka DVI
fokuss nemainīgi būs “konsultē vispirms”, lai arī viņš nenoliedza, ka
sodi tiks piemēroti gadījumos, kad uzņēmēji būs klaji pārkāpuši VDAR vai
Latvijas likumdošanas normas.
Regula paredz piemērot vienas pieturas aģentūras principu uzņēmējiem,
lai kompānijām būtu jāsadarbojas tikai ar vienu datu aizsardzības
uzraugošo iestādi.
Lai ieviestu VDAR, tika noteikts, ka katrai ES dalībvalstij
nepieciešams pilnveidot savu likumdošanu. Latvijā šim nolūkam ir radīts
Fizisko personu datu apstrādes likums, kuru Saeima konceptuāli ir
atbalstījusi pirmajā lasījumā un patlaban tiek skatīti priekšlikumi
otrajam lasījumam.
TM gan norāda, ka regula ir tieši piemērojams akts ES, līdz ar to
pasākumiem, kas tiek veikti nacionālajā līmenī, grozot vai ieviešot
jaunus tiesību aktus, ir tikai precizējoša vai papildinoša nozīme.
TM pārstāvji ceturtdien preses konferencē atzina, ka par regulu
sabiedrībā ir daudz mītu jeb neskaidrību, piemēram, ka vairāk
nedrīkstēšot apsveikt cilvēkus ar personalizētiem radio sveicieniem vai
publicēt apsveikumus laikrakstos. Tieslietu sistēmas pārstāvji uzsvēra,
ka šādi aizliegumi regulā nav iekļauti, taču būtu vēlams lieki neizpaust
apsveicamo personu datus, piemēram, telefona numuru, dzīvesvietas
adresi un tamlīdzīgi.
Neskatoties uz sabiedrībā valdošo apjukumu par jaunās regulas
ietekmi, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apgalvoja, ka
TM esot paveikusi gana daudz, lai informētu sabiedrību un uzņēmēju par
izmaiņām, ko radīs VDAR.
Ministrs uzsvēra, ka VDAR pati par sevi iedzīvotājiem neko
neaizliedz, bet gan dod plašākas tiesības, savukārt lielāki pienākumi
tiek uzlikti datu apstrādātājiem. Rasnačs norādīja, ka jau līdz šim
Latvijā darbojas normatīvais regulējums, kas aizsargā cilvēku datus,
taču līdz ar jaunās regulas stāšanos spēkā arvien vairāk cilvēki pievērš
uzmanību savu datu aizsardzībai.
Tiesībsargs Juris Jansons iepriekš paudis, ka izpildvara līdz
decembrim vērtēs, vai esošie normatīvi atbilst regulas prasībām. Pēc
viņa paustā, tas nozīmējot, ka haoss ar VDAR piemērošanu turpināsies
līdz gada beigām. Jansons pauda sašutumu, kā var līdz gada beigām vērtēt
normatīvus par regulu, kura sāk darboties no 25.maija.
Savukārt auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu
aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone aģentūrai LETA aprīļa beigās
norādīja, ka vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi
VDAR ieviešanai. “Regulas prasību ieviešanai mums bija doti divi gadi.
Tagad ir redzams, ka daudzi visu cer izdarīt pēdējā brīdī,” pauda
Pētersone.
