Finanšu ministrijā (FM) panākta konceptuāla vienošanās restorāniem
piemērot samazināto 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi
pašreizējās 21% PVN likmes vietā ar nosacījumu, ka ēdināšanas uzņēmumi
pārtrauc maksāt aplokšņu algas, trešdien vēsta telekanāls LNT.
Ēdināšanas uzņēmumi jau ilgstoši nesekmīgi centušies panākt nodokļu
atvieglojumus. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis norādīja, ka,
viņaprāt, nepanesamā nodokļu sloga dēļ nupat darbību pārtraucis kāds
iecienīts Rīgas centra restorāns.
FM aprēķini liecina, ka vairāk nekā 40% nozarē nodarbināto oficiāli
nesaņem pat minimālo algu. Lai būtu spēkā ģenerālvienošanās par nozares
minimālā atalgojuma līmeni, kam jāpārsniedz minimālās algas apmērs, to
jāparaksta uzņēmumiem, kuri kopā nodarbina vismaz pusi nozarē strādājošo
un kuru kopējais apgrozījums pārsniedz pusi no visas nozares
apgrozījuma. Restorānu biedrības prezidents pauda cerību, ka
ģenerālvienošanās noslēgšana būs tikai laika jautājums.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka nozarei PVN
likmi varētu samazināt tikai tad, ja ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt
aplokšņu algas. “Ja nozare panāk ģenerālvienošanās noslēgšanu, kur ir
paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām
profesijām, tad mēs varētu atbalstīt konceptuāli arī samazinātā PVN
ieviešanu šādā komplektā. Lai valsts nav zaudētāja un arī nozarei būtu
labums,” uzsvēra Reizniece-Ozola.
Politiķe atklāja, ka nākamgad varētu tikt ieviests jauns veids, kā
samaksāt nodokļus par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu
laiku. Piemēram, ja restorānam papildspēki nepieciešami banketa
apkalpošanai vai gadījumos, kad zemniekiem nepieciešami sezonālie
laukstrādnieki.
“Ne vienmēr ir tā, ka tev vajag darbinieku uz pilnu slodzi vai
garākam periodam. Būtu vēlams, ja īsam, vienkāršam darbam var nopirkt
vienas dienas vaučeru, kas gan segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās
iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais
nodokļu režīms,” teica finanšu ministre. Viņa skaidroja, ka Latvijā šādu
iespēju varētu ieviest ar digitālo risinājumu palīdzību, piemēram,
nodrošinot iespēju samaksāt nodokļus par īsu laiku nodarbinātajiem,
izmantojot mobilo lietotni, līdzīgi, kā norēķinoties par autostāvvietu.
Saskaņā ar finanšu ministres teikto, par šo jauninājumu nākamnedēļ plānots spriest Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē.
Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) šodien aktualizējusi jautājumu par
dzeramnaudu aplikšanu ar nodokli. EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds
Aleksejenko sacīja, ka nav pareizi, ka valstī vispār nav nekāda
regulējuma par dzeramnaudām. Vienlaikus viņš atteicās paust nostāju, vai
EM iestājas par dzeramnaudu aplikšanu ar nodokļiem.
“Dzeramnaudu tāda legāla aprite restorānos ir ļoti apgrūtināta. Šī
būtu tā tēma, kura, manuprāt, arī būtu nozarei jāturpina risināt.
Saprast, kādā veidā šim regulējumam jābūt, lai tā nebūtu “pelēkā zona”.
Lai arī būtu pilnīgi skaidrs – tad apliekam valstī vai neapliekam? Un
kādā veidā to atspoguļot uzņēmuma jau finansēs,” norādīja Aleksejenko.
Restorānu biedrības prezidents pauda nostāju, ka papildu nodokļi
panāktu pretēju efektu – ēdinātājus dzītu “ēnu ekonomikā”. Turklāt,
viņaprāt, būtu arī principā neiespējami kontrolēt nodokļu nomaksu par
dzeramnaudām.
