Šodien kristīgā pasaule atzīmē pirmo Adventa svētdienu. Advente ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem –
30.novembrim – tuvākajā svētdienā un ilgst līdz 24.decembra vakaram.
Šajā laikā visa kristīgā pasaule gaida Kristus dzimšanu. Viņš nāca
pasaulē pirms pāris tūkstošiem gadu, “jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka
deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu,
bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jāņa 3:16) Jebkuram mūsdienu cilvēkam
vajadzīga mīlestība un stabilitāte, ko ietver šī vēsts, tāpēc arī 21.
gadsimtā tā joprojām ir aktuāla. Tāpat Advents simbolizē cilvēces ilgas
pēc Kristus otrreizējās atnākšanas.
Katrai Adventa svētdienai Baznīcas liturģijā ir sava nozīme. I
svētdienas tēma ir Kunga gaidīšana – kad Viņš nāks, viss tiks atjaunots –
pasaule un katrs un no mums. II svētdiena mudina cilvēku “gatavot
Kungam ceļu”, atvērties jaunajam un dievišķajam. III svētdienā Baznīca
priecājas par tuvojošos Kristus nākšanu un pestīšanu. IV svētdienā
uzmanība ir vērsta uz Mariju, kas nes zem sirds Dieva Dēlu un drīz dāvās
Jēzu pasaulei. Liturģisko tērpu krāsa Adventā ir violeta, kas aicina uz
atgriešanos pie Dieva. III svētdienā liturģiskā krāsa var būt rozā, kas
ir prieka simbols.
Dziļi simboliska nozīme ir arī Adventa rotai – vainagam. Priežu, egļu,
tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un
mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Tā
gredzena forma simbolizē uzticību Dievam un Viņa apsolījumiem. Adventa
vainags norāda arī uz Kristu kā Karali un uzvarētāju pār tumsu ar savu
Gaismu.
