No šodienas līdz 24.maijam oficiāli jāizvirza Valsts prezidenta amata
kandidatūras, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Pagaidām plānots izvirzīt četrus Valsts prezidenta amata kandidātu –
aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), tiesību ekspertu Egilu
Levitu, parlamentārieti Sergeju Dolgopolovu (S), kā arī deputātu Mārtiņu
Bondaru (LRA).
Vējoni izvirzīs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un plāno atbalstīt
arī daļa “Vienotības” deputātu, Levitu – nacionālā apvienība “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) kopā ar atsevišķiem
“Vienotības” un “No sirds Latvijai” (NSL) deputātiem, Dolgopolovu –
“Saskaņa”, bet Bondaru – Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Vējoņa kandidatūru oficiāli varētu izvirzīt ceturtdien, bet Levita
kandidatūru – piektdien. “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks
Valērijs Agešins aģentūrai LETA norādīja, ka Dolgopolova izvirzīšanai
visi nepieciešamie dokumenti sagatavoti, taču precīzu oficiālās
izvirzīšanas dienu viņš nevarēja nosaukt. Arī LRA pagaidām precīzu sava
kandidāta izvirzīšana dienu nenosauc.
Iepriekš arī NSL kopsapulce bija vienojusies Valsts prezidenta amatam
virzīt deputātu Gunāru Kūtri. Tomēr Kūtris esot nolēmis nekandidēt,
tāpēc NSL nevirzīs savu kandidātu, kā arī neatbalstīs nevienu citu.
Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks vēlēts nākamais Valsts prezidents, notiks 3.jūnijā plkst.10.
Kā ziņots, sākotnēji koalīcija plānoja vienoties par vienu
kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas neizdevās. Vispirms
ZZS Valsts prezidenta amatam vienojās virzīt Vējoni. Atbalstu viņa
kandidatūrai sākotnēji pauda arī “Vienotība”.
Savukārt VL-TB/LNNK tomēr vienojās Valsts prezidenta amatam pieteikt
Levita kandidatūru, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties
viņa izvirzīšanai. Pēc nacionālās apvienības lēmuma par Levitu
“Vienotības” frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem
kandidātiem – Levitu vai Vējoni.
Gan atsevišķi politiķi, gan politisko procesu vērotāji pauda šaubas,
ka, valdību veidojošajai koalīcijai nespējot vienoties par vienu
kandidātu, Valsts prezidentu varētu ievēlēt pirmajā vēlēšanu kārtā.
Pēc atsevišķu politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt
prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka
viens no iespējamajiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt
Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no kandidātiem, kas vēl
nav publiski minēts.
Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas procesu un prezidenta
ievēlēšanu politiķi arvien vairāk saista arī ar valdošās koalīcijas
partiju cīņu par ietekmi valdībā. Neoficiālajās sarunās politiķi atzīst,
ka šī ir “plašāka spēle”, proti, tajā iesaistīts krietni lielāks
jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā
amatā.
