Dažādu faktoru dēļ Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) samazinās algoto pagaidu darba vietu skaitu visās pašvaldībās, aģentūru LETA informēja NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte Rasma Šmaukstele.
Kā galveno iemeslu pagaidu darba vietu samazināšanai Šmaukstele min to, ka ir zaudēts Eiropas fondu atbalsts, kuru pērn izmantoja, lai nodrošinātu lielāku darba vietu skaitu. Paralēli ir arī pamanāma tendence, ka no bezdarbnieku puses pazūd vēlme iesaistīties, kuru varētu saistīt ar Covid-19 sertifikātu nepieciešamību, lai veiktu darba funkcijas.
Samazinājumi ir dažādi, lielākais darba vietu samazinājums ir Kurzemē – 71% vietu samazinājums pret 2021.gadu, un Rīgā – 65% samazinājums, kam seko Zemgale ar 57% samazinājumu un Latgale ar 55% samazinājumu. Vismazākais vietu samazinājums ir Vidzemē – 45%.
“Latgalē, it īpaši pagastos, kur ir vismazāk iespējas iegūt patstāvīgu darbu, ļoti daudz cilvēki izmanto šo iespēju,” skaidro Šmaukstele. Sekojoši tieši Latgalē, kur bezdarba līmenis ir visaugstākais – 14,6%, ir visvairāk darbavietu – 60%.
Vismazāk pagaidu darba vietu būs Rīgā – 7% no visām pagaidu darba vietām. Šīs izmaiņas izveidojās, jo šogad Rīgā ir reģistrēts viszemākais bezdarba līmenis valstī – 4,6%, un Rīgā un Rīgas reģionā novērojama arī visaugstākā ekonomiskā aktivitāte.
Šmaukstele skaidro, ka NVA 2022.gadā ir pārskatījusi kritērijus algotu pagaidu sabiedrisko darba vietu izveidošanai pašvaldībās. Pagaidu sabiedrisko darba vietu skaits pašvaldībās tiek noteikts, izvērtējot vidējo ilgstošo bezdarbnieku (bezdarbnieka statuss 1-2 gadus) skaitu 12 mēnešu periodā, vidējo ļoti ilgstošo bezdarbnieku (bezdarbnieka statuss trīs un vairāk gadus) skaitu 12 mēnešu periodā, vidējo brīvo darba vietu skaitu 12 mēnešu periodā, pašvaldību piedāvāto pasākuma īstenošanas vietu skaitu.
“Algotos pagaidu sabiedriskajos darbos tiek iesaistīti bezdarbnieki, kuri ilgstoši nevar atrast darbu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tāpēc šī pasākuma īstenošana ir ļoti nozīmīga pašvaldībās ar augstu bezdarba līmeni un zemu ekonomisko aktivitāti,” skaidro Šmaukstele.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēma samazināt algoto pagaidu sabiedrisko darbu vietu skaitu Rīgā no 140 darba vietām līdz 42.
Bet karins teica ka mums naudas vairak ka spalu..laikam vins domaja oar personigo bankas kontu…..bet reali prieks tautas tas vairs nav….eksikucija pret cilvekiem uznem apgriezienus..ari komunalie turpina augt..kur ir ta robeza cik var atlauties..ta nirgaties pret tautu..ko kai dara tie kuriem liegts stradat..