Šodien parlamentā sanāks 13. Jauniešu Saeima, kurā 100 jaunieši no visiem Latvijas reģioniem iejutīsies deputātu lomā, un šogad viņi strādās divas dienas līdzšinējās vienas dienas vietā, informēja Saeimas Preses dienestā.
No Zemgales vēlēšanu apgabala Jauniešu Saeimā ievēlēti arī trīs pārstāvji no Bauskas novada – Lizete Linna Ozola, Poļina Ļadkova un Konstantins Zaicevs.
Šodien paredzēta Jauniešu Saeimas Prezidija ievēlēšana un darbs nozaru komisijās. Komisijās jaunie deputāti vērtēs iesniegtās idejas un sagatavos lēmumprojektus balsojumam Jauniešu Saeimas sēdē.
Šodien Jauniešu Saeimas diena sāksies ar diskusiju “Sarunas par demokrātiju”, kurā jauniešus uzrunās Latvijas Universitātes asociētais profesors un Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Pleps, kā arī satura veidotāja Kristiāna Grāmatiņa.
Savukārt otrajā darba dienā, 24. aprīlī, notiks Jauniešu Saeimas sēde, kurā projekta dalībnieki debatēs par komisijās izstrādātajiem lēmumprojektiem un balsos par tiem, lai dienas gaitā pieņemtu 13. Jauniešu Saeimas deklarāciju. Sēdi atklās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Jauniešu Saeima ir parlamenta projekts, kas kopš 2011. gada jauniešiem dod iespēju paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu.
Lai kļūtu par vienu no 100 Jauniešu Saeimas deputātiem, jaunieši piesaka savas idejas vēlēšanām, rīko kampaņu un vāc balsis idejas atbalstam.
Lai piedalītos Jauniešu Saeimā, jaunietim jābūt vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Šogad jaunieši bija aicināti pieteikt idejas vienā no četrām tēmām – medijpratība un drošs internets, iekļaujoša izglītība, valsts drošība un vēlēšanas.
Bauskas novada jaunieši vēlēšanās startēja ar atšķirīgām idejām.
Lizete Linna Ozola rosināja uzlabot izglītības vidi skolās, paredzot, ka mācību stundām visās Latvijas skolās būtu jāsākas pulksten 9, kā arī mācību iestādēs vajadzētu ieviest ērtākus krēslus, atpūtas zonas, spēļu galdus un virtuvi. Viņas ieskatā tas palīdzētu radīt mazāk saspringtu un jauniešiem draudzīgāku vidi, kurā mācīties būtu ērtāk un produktīvāk.
Poļina Ļadkova aktualizēja sabiedrības drošības jautājumus, pievēršot uzmanību šūnu apraides sistēmas izmantošanai. Viņa norādīja, ka šobrīd sistēma pārāk bieži tiek izmantota laikapstākļu paziņojumiem, tādējādi mazinot tās nozīmi ārkārtas situācijās. Viņas ieskatā nepieciešams šo pieeju pārskatīt, lai brīdinājumi saglabātu savu nopietnību un efektivitāti.
Savukārt Konstantins Zaicevs savā idejā uzsvēra valsts drošības stiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Viņš akcentēja nepieciešamību pilnveidot jūras telpas uzraudzību un veicināt ciešāku sadarbību starp drošības dienestiem, robežsardzi un ostu struktūrām, lai savlaicīgi identificētu riskus un nodrošinātu drošu kuģošanu un tirdzniecību.
