Satiksmes ministrija par ceļu satiksmei drošākajām pašvaldībām atzinusi Ventspili un Valkas novadu; Bauskas novads ierindots 29. vietā

Satiksmes ministrijas “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indeksā 2021”, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku novadā un iedzīvotāju viedokli, par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu atzīta Ventspili un par drošāko novadu – Valkas novads, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Konkurss “Ceļu satiksmei drošāko pašvaldību novērtēšanas indekss” norisinās pirmo reizi, nosakot uzvarētājus divās kategorijās: “Balva – ceļu satiksmes drošākā pilsēta” un “Balva – ceļu satiksmes drošākais novads”. Konkursa mērķis ir izcelt un popularizēt labās prakses piemērus par ceļu satiksmes drošības uzlabošanas iniciatīvām, un veicināt izpratni pašvaldību atbildīgo amatpersonu un iedzīvotāju vidū par ceļu satiksmes drošību, sekmējot pakāpenisku ceļu satiksmes drošības uzlabošanu Latvijas pašvaldībās.

Drošāko valstspilsētu 2021.gadā atzīta Ventspils ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg, kam seko Rēzekne, kas saņēmusi pozitīvu iedzīvotāju vērtējumu un Liepāja, arī ar zemāku CSNg skaitu pilsētā. Savukārt novadu kategorijā pirmajā vietā ierindots Valkas novads ar zemu CSNg skaitu novadā un labu iedzīvotāju vērtējumu, kam seko Saulkrastu novads ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg, bet kritiskāku iedzīvotāju novērtējumu un Alūksnes novads ar zemu CSNg skaitu un pozitīvu vērtējumu no novada iedzīvotājiem.

Konkursa ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka 39% Latvijas sabiedrības savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt 49% satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu. Visnedrošāk satiksmē jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (51% no respondentiem), motociklu vai mopēdu (42%) un velosipēdu (40%). Vienlaikus satiksmē jūtas droši vai ļoti droši iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnām (81%).

Vaicājot par to, kā iedzīvotāji vērtē ceļu infrastruktūras stāvokli viņu pašvaldībās, secināts, ka vairāk nekā trešā daļa respondentu jeb 35% nav apmierināti ar esošo situāciju, 62% to vērtē kā apmierinošu un tikai 22% kā labu. Ceļu infrastruktūru un vides risinājumus dzīvojamās zonās un publiskās vietās kā labus vai ļoti labus atzinuši 40% aptaujāto. Vairāk nekā puse aptaujāto jeb 57% novērtē pēdējā gadā laikā veiktos uzlabojumus ceļu satiksmes drošībā un satiksmes plūsmas pilnveidošanā, vienlaikus 36% atzīst, ka uzlabojumi nav veikti.

Aptaujātie atzīst, ka paši ne vienmēr ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi riskējot ar savu un citu drošību. Visbiežāk pieļautie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi autovadītājiem ir braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošana ārpus pilsētas (46%) un pilsētā (27%), telefona lietošana esot pie stūres (17%) un pagriezienu nerādīšana (11%). Iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas ar kājām, atzīst, ka visbiežāk šķērso ielu neatļautā vietā (38%) un neizmanto atstarojošus elementus jeb atstarotājus. Savukārt tie, kas pārvietojas ar velosipēdu, elektroskrejriteni, motociklu vai mopēdu, kā savus visbiežāk veiktos pārkāpumus min braukšanu pa ietvi (13%) un pagriezienu nerādīšanu (11%).

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) pauž nožēlu, ka statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumiem nav iepriecinoši, tādēļ drošības uzlabošanā uz ceļiem ir jāiesaistās visām pusēm. Viņš norāda, ka pašvaldībām ir liela loma ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, kas vienlaikus ļauj celt arī kopējo dzīves kvalitāti. 

“Ceru, ka šī balva dos pozitīvu impulsu novadiem un valstspilsētām, ieviešot labāko praksi un pārņemot citviet pārbaudītos veiksmīgos risinājumus. Šādu indeksu plānojam noteikt arī turpmākajos gados. Ceram tādējādi veicināt veselīgu konkurenci un pakāpeniski uzlabot ceļu satiksmes drošību visā valstī,” pauž ministrs.

Satiksmes ministrija konkursu rīko pirmo reizi, kā pilotprojektu, lai labāk izprastu situāciju un nākamajos gados konceptu pilnveidotu. Konkursu finansē no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

Īstenojot konkursu, tika veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, kā arī iedzīvotāju aptauja par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus (70% no kopējā rezultāta) un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus (30% no kopējā rezultāta). Pētījums 2022.gada aprīlī veikts ar pētījumu aģentūru “Norstat”, kur savu viedokli pauda 1506 respondenti visā Latvijā.

“Ceļu satiksmes drošības indekss 2021” rezultāti valstspilsētu un novadu kategorijās

Vieta Valstspilsētu kategorija

1. Ventspils

2. Rēzekne

3. Liepāja

4. Jelgava

5. Jūrmala

6. Rīga

7. Daugavpils

Vieta Novadu kategorija

1. Valkas novads

2. Saulkrastu novads

3. Alūksnes novads

4. Preiļu novads

5. Talsu novads

6. Līvānu novads

7. Gulbenes novads

8. Jēkabpils novads

9. Dobeles novads

10. Smiltenes novads

11. Salaspils novads

12. Cēsu novads

13. – 26. Ogres novads

Valmieras novads

Saldus novads

Aizkraukles novads

Madonas novads

Ropažu novads

Ķekavas novads

Limbažu novads

Olaines novads

Kuldīgas novads

Siguldas novads

Krāslavas novads

Jelgavas novads

Tukuma novads

27. – 30. Varakļānu novads

Ludzas novads

Bauskas novads

Balvu novads

31. – 34. Augšdaugavas novads

Mārupes novads

Dienvidkurzemes novads

Ādažu novads

35. – 36. Ventspils novads

Rēzeknes novads

Foto: Satiksmes ministrija