Secinājumi par centralizēto eksāmenu sniegumu gaidāmi oktobra beigās

Valsts izglītības satura centrs līdz 31.oktobrim plāno pabeigt “ļoti padziļinātu analīzi” nacionālā līmenī par skolēnu sniegumu centralizētajos eksāmenos šogad, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā solīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko.

Viņa pauda cerību, ka tā būs jauna pieeja kopumā skatoties uz to, kādas rīcības nākotnē tiks veidotas izglītības nozarē.

Vienlaikus sākotnējā datu analīze par centralizēto eksāmenu vērtējumiem liecinājusi, ka analīze būs jāveic pašvaldībās – katrā pašvaldībā “parādās savas anomālijas, kuras noteikti jāskaidro iekšēji”, sacīja Voroņenko. VISC sola nodrošināt pašvaldības ar datiem, ko tās varēs izmantot, lai spriestu skolas vai pašvaldības līmenī.

Iepriekš Voroņenko aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka eksāmena dati skolu vai pašvaldību griezumā esot “tikai viens no signāla elementiem par skolēnu sniegumu”, kas bez papildu informācijas par cēloņiem “ir nepilnīga informācija pieņēmumu izdarīšanai”.

Tāpat dati par skolēnu sniegumu eksāmenos ne vienmēr ir saistāmi ar konkrēto izglītības iestādi, uzskata VISC vadītāja. Nereti izglītojamie to ir mainījuši pēdējā mācību gadā, un skola “nevar būtiski mainīt” to, ko izglītojamais apguvis iepriekšējos gados.

Gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventi šogad sliktākos rezultātus uzrādījuši matemātikas eksāmenos.

To nenokārtoja visvairāk 9.klašu skolēnu – 826, bet 1920 skolēni šajā eksāmenā ieguva vērtējumu 10-19%. Pietiekamā līmenī eksāmenu matemātikā kopumā nokārtoja 17 274 skolēni.

Savukārt optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā katrs piektais vidusskolēns jeb 22,03% ieguva 10-19%, bet vidējais skolēnu sniegums novērtēts ar 35%, kas ir zemākais rezultāts starp visiem eksāmeniem.

Matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 12 609 skolēni, no kuriem eksāmenu nenokārtoja 8,71%, bet katrs piektais jeb 19,01% eksāmenā pārsniedza 20% barjeru, novērtējumā iegūstot 20-29%.

Voroņenko ieskatā, lai saprastu, kā samazināt eksāmenos izkritušo skolēnu skaitu, vispirms būtu jāsaprot problēmu specifika. No optimālā līmeņa matemātikas eksāmena datiem šogad varot secināt, ka eksāmena latiņas celšana varētu radīt “lielu izaicinājumu skolēniem”.

Viņa nenoliedz, ka šie skolēni jau trešajā un sestajā klasē varēja uzrādīt salīdzinoši zemāku sniegumu, ko būtu vajadzējis izmantot “kā trauksmes signālu”, tomēr šie skolēni turpinājuši apgūt mācību saturu.

“Slikts pamats nozīmē mazākas iespējas kvalitatīvi apgūt nākamajās klasēs paredzēto saturu, īpaši matemātikā,” uzsvēra Voroņenko.

Par iepriekšējo izglītības posmu atbildību zināšanu un prasmju apguvē pārliecināta ir arī par izglītības nozari atbildīgā ministre Anda Čakša (JV).

Viņas ieskatā, jau pirmajā klasē var agrīni diagnosticēt bērnus, kuriem nepieciešama preventīva palīdzība, kas šobrīd tiekot palaists garām.

Iepriekš vēstīts, ka pēc 12.klašu rezultātiem Izglītības un zinātnes ministrija varētu spriest, kas būtu jādara, lai uzlabotu situāciju.

Ministrijā aģentūrai LETA pagaidām nemācēja teikt, kad tieši sarunas varētu notikt.

Ilustratīvs publicitātes attēls no “Bauskas Dzīves” arhīva.