Šengenas zonā brīvu pārvietošanos kavē atjaunotā robežkontrole Vācijā

Šogad aprit 40 gadi, kopš tika izveidota Šengenas zona, kuras sastāvā ir arī Latvija. Šis notikums tika atzīmēts arī Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā.

Šengenas zonas ietvaros iedzīvotāji un arī preces var brīvi pārvietoties bez papildu kontroles. Šengena tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem Eiropas vienotības sasniegumiem. Tomēr nelegālās migrācijas un populistu radītā spiediena dēļ arvien biežāk tiek atjaunotas pārbaudes uz Eiropas valstu iekšējām robežām, kas rada iedzīvotājiem neērtības.
Šomēnes vienvakar tas ietekmēja arī Latvijas Radio korespondentu Briselē Artjomu Konohovu: «Francijas dzelzceļš bija spiests mani ievietot viesnīcā. Tas bija jādara tādēļ, ka vilciens no Strasbūras uz Parīzi kavēja, un es nevarēju paspēt pārsēsties uz pēdējo vilcienu uz Briseli.»
Vilcieni, kas nāk no Frankfurtes, iespējams, kavējas, jo tas varētu būt saistīts ar pasu kontrolēm, kas tagad regulāri notiek uz Vācijas robežām.
Strasbūras iedzīvotāji sūdzas, ka tik ierastā ceļošana pāri upei no Francijas uz Vāciju darba darīšanās vai iepirkties tagad ir kļuvusi sarežģīta un laikietilpīga.
No tā cieš arī veikali Vācijas pierobežā, jo laika patēriņa dēļ francūži vairs tik bieži tos neapmeklē.
Tomēr Vācijas valdošie politiķi uzstāj, ka viņiem ir jāparāda iedzīvotājiem, ka viņi var tikt galā ar nelegālo migrāciju. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs atgādina, ka viņa valstij visas sauszemes robežas ir ar Šengenas valstīm. Tādēļ nav skaidrs, no kurienes Vācijā rodas patvēruma lūdzēji, jo viņiem visiem vajadzēja būt piereģistrētiem valstīs ar ārējo Šengenas robežu. Tāda ir gan Grieķija, gan Itālija, gan Polija un Baltijas valstis.
Satraukumu par pašreizējo situāciju Šengenas zonā pauž arī Eiropas Parlamenta deputāti. 16. jūnijā viņi veltīja uzrunas šīs zonas 40 gadu jubilejai.
Eiropas Tautas partijas pārstāvis akcentēja trīs problēmas, ar kurām sastopas Šengenas zona.
Pirmkārt, tā ir nelegālā migrācija un ārējo robežu drošība, kur nozīmīgu lomu spēlē efektīvas izraidīšanas sistēmas radīšana tiem, kam patvērums ir atteikts.
Otrkārt, pārrobežu organizētās noziedzības mazināšana, kam varētu palīdzēt Eiropola pilnvaru paplašināšana. Treškārt, hibrīddraudu apkarošana, tostarp gadījumos, kad migranti tiek izmantoti kā rīks spiediena izdarīšanai.
Savukārt sociāldemokrāti uzstāj, ka robežkontroles atjaunošana uz iekšējām robežām neatrisinās problēmas un tikai sabojās kaimiņu attiecības. Līdzīgās domās ir arī Eiropas Konservatīvie un reformisti, kuri mudina pastiprināt ārējo robežkontroli. ◆

Teksts – ARTJOMS KONOHOVS, Latvijas Radio korespondents Briselē, EURANET PLUS