LETA
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) šodien apstiprināja grozījumus Mazākumtautību multimediju platformas koncepcijā, apstiprinot plānu, ka no 2025.gada. 1.janvāra LTV7 saturu nodrošinās tikai valsts valodā, tviterī atklāja padomes loceklis Jānis Eglītis.
Izmaiņas tiks nofiksētas arī sabiedriskajā pasūtījumā, norāda padomes loceklis. Līdz šim sabiedriskajā pasūtījumā tika iekļauti arī raidījumi krievu valodā.
Patlaban LTV7 vienīgais regulārais raidījums krievu valodā ir “LSM+ziņas”.
Pērnā gada septembrī Saeima apstiprināja jaunu Nacionālās drošības koncepciju. Tajā noteikts, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Saeimas opozīcijas partijas iepriekš kritizējušas “Progresīvo” vadītās Kultūras ministrijas vadības izteikumus par, viņuprāt, gatavību atteikties pildīt Saeimas lēmumus.
Intervijā aģentūrai LETA kultūras ministre Agnese Lāce (P) sacīja, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir uzdevums uzrunāt arī valstī dzīvojošās mazākumtautības. Viņa pauda uzskatu, ka mediju nozare ilgstoši bija atstāta bez skaidras virzības un bez skaidriem uzstādītajiem mērķiem, izņemot “pēdējā brīdī” Nacionālās drošības koncepcijā iekļauto minēto teikumu.
Pēc Lāces teiktā, SEPLP ir piedāvājusi risinājumu, kā īstenot Nacionālās drošības koncepcijā noteikto pēc būtības, – veidot vienotu informatīvo telpu, vienlaikus uzrunājot arī valstī dzīvojošās mazākumtautības. No 2026.gada 1.janvāra ir jāsāk strādāt jaunajai pieejai, kā tiek uzrunāts mazākumtautības sabiedriskajā medijā.
Tas būs SEPLP un apvienotā sabiedriskā medija jaunās valdes kopīgais uzdevums šo pieeju izveidot, norāda kultūras ministre. “Mēs redzam, ka jau notiek pārmaiņas, piemēram, vairs nav “Rus.lsm”, bet ir “Lsm+”, kurā daudz skaidrāk ir redzams, kādas vēl grupas šis medijs cenšas uzrunāt. Tās ir izmaiņas pēc būtības,” uzsvēra Lāce.
Publicitātes foto.
Beidzot 👍
Beidzot👍
Nākamais solis , likvidēt mazākumtautu valodas , respektīvi , aizliegt cilvēkiem runāt dzimtajā valodā .
Komentētājam Un. Kas gan krieviem Latvijā 33 gadu laikā liedz iemācīties latviešu valodu kaut vai A2 līmenī? Piemēram, Krievijā Maskavas krievs lielākajā daļā gadījumu nesaprot nevienu no slāvu valodām, izņemot krievu valodu. Tad kāpēc Latvijai būtu jādod sevi rusificēt? Ja paši krievi negrib mācīties valodas. Sakarā ar karu agresorvalodas nelietošana ir pozitīvs solis.
Atteikšanās no krievu valodas lietošanas ir apsveicams solis. Pilnībā atbalstu.
Krievijas neapstiprinatais prezidents ir absalūti stulbs personāžs. Tai mirklī, lai Krievija kļūtu par vienu no pasaules vadošo un lielāko ekonomisko valsti, šitas āksts uztaisa karu un Krievija ķļūst par izolētu padibeni uz pasaules kartes.
Šeit vietā teiciens – Raša-paraša!
Kur ir Latvijas pamattautu līvu un latgaļu tiesības? Latviešu valoda jebkurā mēdijā katru dienu ir kļūdaina. Kādu valodu esat mācījuši šodienas žurnālistiem? Latviešu valodu?
Liela problēma ir mākslīgā intelekta nepareizā latviešu valodā tulkotās TV pārraides. Bērni un jaunieši to uzskatīs par pareizu ” latviešu” valodu. VVC atbild, ka viņi neko nespējot un nevarot, jo tas taču mākslīgais intelekts…. . Šis ir spilgts ierēdņu tehniskās un juridiskās neizglītotības piemērs, kā arī neuzņēmības un iniciatīvas trūkuma piemērs.
Komentētājam šovinisms. Vai padomju okupācijas vara ievēroja līvu un latgaļu tiesības? Vai Maskavas krievs prata līvu un latgaļu valodas? Davaj sāc ar prūšu valodu, jo mirušo valodu ir daudz.
Mākslīgo intelektu neviens tulkošanā neizmanto. Filmas ierunāšanai latviešu audiovalodā ir jāvelta vesela cilvēku komanda. Tas manuāls, ilgs darbs.
davaj !