Sievietei pēc Covid-19 vakcinācijas blaknēm rekomendē trešo poti

Iespēju tikt pie kompensācijām kovida vakcīnu radīto blakņu dēļ valsts solīja nodrošināt no šī gada, jo vispirms bija jāvienojas – kam, cik un par ko tieši maksāt. Janvāris tuvojas otrajai pusei, bet noteikumi, kas regulētu apmaksas kārtību, vēl nav pieņemti un pabeigti. Karīna Miezāja spiesta sadzīvot ar vakcīnu radītajām blaknēm.  Lai gan sievietei radītais veselības kaitējums atzīts par būtisku, ārstu konsīlijs lēmis, ka trešā pote nav atliekama, ziņo Latvijas Televīzija.

Par fotogrāfi Miezāju LTV raidījums “Panorāma” plašāk ziņoja pērn novembrī. Tagad pagājuši astoņi mēneši kopš viņa saņēma savu otro “Pfizer”/”BioNTech” poti. Sākumā sievietei tirpa roka, vēlāk kļuvis grūti staigāt. Līdz nonākusi arī slimnīcā. Meklējot iemeslus pēkšņajai saslimšanai, uzstādīta diagnoze  “polineiropātija” – autoimūna slimība, kas izpaužas ar sāpēm un tirpām pēdās un plaukstās. Cēloņsakarību ar vakcināciju atzinusi arī Zāļu valsts aģentūra.

Ar to sadzīvot ir faktiski neiespējami. Tu vari par to censties nedomāt, bet tu nevari nedomāt to, ko tu jūti. Tās domas nevar novērst.Karīna Miezāja, fotogrāfe

Reizēm ir tā, ka sieviete nevar strādāt. Un šādos nopietnos gadījumos valsts solījusi izmaksāt kompensācijas. Top īpašs mehānisms, kuru iedarbināt solīja šī gada sākumā. Bet Miezāja vēl gaida, kad vispār varēs pieteikties.

“Ja mēnesis jau ir šajā gadā pagājis un vēl nav saprotams, kurš to izdarīs, tad es saprotu, ka tas noteikti nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā mēnesī. Tāpēc, ka nekas nevirzās,” viņa teica.

Veselības ministrijā mierināja – drīz noteikumi būšot gatavi. Tad tos nodošot sabiedriskajai apspriešanai.

Maksimālā kompensācijas summa būšot 142 tūkstoši eiro.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika intervijā “Latvijas televīzijai” teica: “Mēs strādājam pie šo noteikumu projekta, lai izstrādātu pēc iespējas labāku un saprotamāku projektu. Tai skaitā pie iespējamās komunikācijas ar sabiedrību, gan ar konkrētiem pacientiem. Un noslīpētu detaļas, lai pašiem būtu vieglāk strādāt un arī pacientiem būtu vieglāk uztvert savas iespējas, tiesības un saprast procesu.”

Pieteikties vajadzēs īpašā kārtībā, un iesniegums par blaknēm Zāļu valsts aģentūrā nederēšot. Ministrija plāno, ka pieteikumus varētu sākt pieņemt vien maijā, bet kompensācijas izmaksāt vēl sešu mēnešu laikā kopš pieteikuma saņemšanas un izvērtēšanas. Kamēr ministrijai ir gana laiks pārdomām, Miezājai februārī beigsies vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš. Potēt vai nepotēt trešo poti? Par to atlicis maz laika pārdomām.

“Vakcinēties man ir bail. Nu man ir bail. Es neticu, ka kāds ar blaknēm ietu un ļautu sev durt. Nu nē! Un tai pašā laikā man ir vajadzīgs sertifikāts, lai es varu strādāt,” viņa norādīja.

Cilvēkiem, kuriem ir aizdomas, ka vakcīnas var radīt dzīvībai un veselībai bīstamas blaknes, jāvēršas kādā no lielo slimnīcu konsīlijiem. Tajā vairāki ārsti izvērtē riskus un to, vai ir pamatots iemesls nevakcinēties. Tajā vairāki ārsti izvērtēs, vai ir pamatots iemesls atlikt vakcināciju.

Tiesa, uz konsīliju nemaz nevar tikt bez ģimenes ārsta ziņas un piekrišanas.

Miezājai šāds nosūtījums bija. Konsīlijs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) lēma – vajag vakcinēties. Bet nevis ar ziņneša vakcīnām, kādas ir “Pfizer” un “Moderna”, bet gan ar kādu no vīrusa vektora vakcīnām. “Johnson & Joshnson” vai “AstraZeneca”.

RAKUS Covid-19 konsīlija vadītāja Sniedze Laivacuma “Latvijas televīzijai” skaidroja: “Šīm vakcīnu grupām tās vielas, kas izraisa, piemēram, alerģiskas reakcijas, atšķiras. Līdz ar to, ja pacientam ir bijusi nopietna reakcija vai blaknes pēc viena veida, mēs iesakām otra veida vakcīnu grupu. Protams, mēs nevaram nevienam 100% apgalvot, ka tagad no šī nekad nekas nenotiks.”

Vakcinēšana ar cita sastāva vakcīnu gan esot pamatota, atbildēja arī Imunizācijas valsts padomē. “Panorāma” noskaidroja – iespējas, ka konsīlijs lems par vakcinācijas atlikšanu, ir samērā niecīgas. Līdz šim ģimenes ārsti uz konsīlijiem Rīgas Austrumu slimnīcā un Stradiņa slimnīcā nosūtījuši vairāk nekā 600 pacientu. Austrumu slimnīcā konsīlijs 29 gadījumos lēmis ļaut vakcināciju atlikt, bet Stradiņa slimnīcā vien astoņās reizēs.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga pauda: “Neviens jau nav atcēlis tādu kritēriju kā “second opinion” jeb otru viedokli.  Saprotot arī ģimenes ārstus, ka viņiem vienpersoniski pieņemt pietiekami sarežģītās medicīniskās situācijās šādu, atbildīgu lēmumu. Protams, tāpat kā medikamentu nozīmēšana, tāpat arī vakcinācija – tas ir nopietns lēmums.”

Vairumā gadījumu fona saslimšanas esot iemesls, lai pasteigtos vakcinēties, nevis to atliktu, uzsver ārsti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Veselības inspekcijā pārsūdzēti astoņi konsīlija lēmumi, no tiem pieci atzīti par pamatotiem, bet trīs vēl vērtē.

KONTEKSTS:

Zāļu valsts aģentūrā informē, ka saņemti vairāk nekā 3000 ziņojumi par blakusparādībām saistībā ar vakcināciju pret Covid-19.

Visbiežāk sūdzības nākušas no pacientiem, bet aptuveni ceturtajā daļā gadījumu iesniegumu autori bijuši ārsti. Galvenokārt ziņots par tādām blakusparādībām kā nogurums, palielināta temperatūra, drebuļi, limfmezglu palielināšanās vai sāpes.

Vairāk nekā piektdaļa jeb 22% no ziņojumiem tikuši atzīti par būtiskiem, taču tas nenozīmē, ka visi šie 667 cilvēki automātiski pretendēs uz kompensācijām. Par būtiskām zāļu blakusparādībām atzīst tādas, kas rada nepieciešamību pacientu hospitalizēt, izraisa invaliditāti, ir dzīvībai bīstamas, izraisa nāvi vai blaknes ir citādi medicīniski būtiskas.