“Signet Bank”: Nevar uz bankām skatīties tikai kā uz bankomātu, no kura visu laiku paņemt naudu

Saeima 4.decembrī galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada budžetu un ar to saistītos likumus. Iecerētās izmaiņas paredz ieviest solidaritātes iemaksu bankām. “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons intervijā aģentūrai LETA gan saka, ka mazās bankas, kuras audzē kreditēšanu, varētu saņemt iemaksas atlaidi un tādēļ tas saasinās konkurenci kreditēšanā. Tomēr viņš uzsver, ka nevar arī uz bankām skatīties tikai kā uz bankomātu, pie kura tikai visu laiku, kad ievajagas, var pienākt un paņemt naudu. Vienā brīdī bankomāts pateiks, ka naudas vairs nav.

Kā jūs pašlaik vērtētu iniciatīvas, kuras Saeima skata kopā ar nākamā gada budžetu? Pirmkārt, kā vērtējat Solidaritātes iemaksu likumprojektu, pret ko daudzas bankas ir paudušas iebildumus?

Tādā versijā, kāds šis likums ir šobrīd, to var vērtēt pozitīvi no vietējo nelielo augošo banku viedokļa, jo pašlaik likumā ir iestrādāta norma, ka tās bankas, kuras audzē kreditēšanu, var saņemt iemaksas atlaidi līdz 100%. Tas nozīmē, ka, ja mēs pildām savus kreditēšanas pieauguma plānus, tad mēs šo atlaidi saņemsim. Tādēļ es šo likumprojektu pat vērtētu pozitīvi priekš mums, jo tas saasinās konkurenci kreditēšanas jomā.

Protams, ka lielās bankas uz šo likumprojektu skatās negatīvi. Tādēļ, iespējams, tās kredītus izsniegs ne tik aktīvi kā līdz šim, iespējams, iecenos šo nodokli kredītu procentlikmēs. Savukārt mums būs, iespējams, vieglāk konkurēt par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem.

Tātad jūs lēšat, ka “Signet Bank” varētu kvalificēties solidaritātes iemaksas atlaidei?

Jā, protams. Atlaidei mēs kvalificēsimies viennozīmīgi, un es domāju, ka kvalificēsimies arī 100% atlaidei. Prognozējam, ka nākamajā gadā mūsu kredītportfelis augs par vairāk nekā 20%, un, ja savu prognozi izpildīsim, tad mēs kvalificēsimies 100% atlaidei. Parasti mēs savus plānus izpildām. Kā būs 2026. un 2027.gadā, es vēl nevaru pateikt, bet 2025.gadā nodokļa atlaidi saņemsim pilnīgi droši.

Finanšu nozares asociācijas vadītājs ir paudis bažas par to, vai pēc trīs gadiem, uz kuriem solidaritātes iemaksu ir plānots ieviest, tā netiks pagarināta, jo budžetā trīs gadus no tās tiks saņemti ieņēmumi un ir jautājums, ar ko pēc tam tos aizstāt. Jūs arī saskatāt šādu risku?

Ja mēs paskatāmies, piemēram, uz 2025.gadu pret 2022.gadu, tad 2022.gadā bankas praktiski vispār nemaksāja nodokļus no savas peļņas, ja vien tā tika ieguldīta kapitālā, nevis izmaksāta dividendēs īpašniekiem. 2025.gadā tām bankām, kuras nekvalificēsies solidaritātes iemaksas atlaidei, nodokļos no peļņas jau būs jāsamaksā ap 50%, jo no 2024.gada kredītiestādēm ir ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksa 20% apmērā neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek vai netiek sadalīta dividendēs. Pa vidu vēl ieviesa atbalsta maksājumu hipotekārajiem aizņēmējiem, tagad vēl būs solidaritātes maksājums. Ja to visu saliek kopā, tad nodokļu slogs banku peļņai ir aizgājis no 0% līdz pat 50%, kas gan katrai konkrētai bankai var būt atšķirīgi.

Protams, ir skaidrs, ka jebkuram ekonomikas sektoram tas ir par daudz. Tādēļ, ja mēs tagad dzīvosim ar paradigmu, ka bankām nodokļos ir jāsamaksā 50% no peļņas, bet visiem citiem nē, tad tas gan novedīs pie graujošiem rezultātiem, un es domāju, ka to apzinās arī politiķi un ierēdņi. Tādēļ es nedomāju, ka solidaritātes iemaksa tiks saglabāta ilgstoši, jo nevar jau arī uz bankām skatīties kā uz bankomātu, pie kura tikai visu laiku, kad ievajagas, var pienākt un paņemt naudu. Vienā brīdī bankomāts pateiks, ka naudas vairs nav. Drīzāk risks ir, ka nodokļi tiks celti arī citām nozarēm.

Atbalsta maksājums hipotekārajiem aizņēmējiem gan vairs neturpināsies.

Es domāju, ka visi apzinās, ka tā ieviešana bija kļūda, tādēļ tas visdrīzāk vienkārši klusām beigsies.

Kā viss nosauktais turpmāk ietekmēs kreditēšanu?

Ja es runāju par “Signet Bank”, tad mūsu izaugsmes plāni nav mainījušies. Protams, tas, ka uz reinvestēto peļņu vairs netiek attiecināta UIN 0% likme, atstāj ietekmi uz mūsu kapitālu un līdz ar to uz kreditēšanas apjomiem. Zināmā mērā tas negatīvi ietekmē arī spēju piesaistīt jaunu kapitālu no akcionāriem. Apstākļos, kad bankām visu laiku tiek uzlikti kādi maksājumi un vide ir kļuvusi neprognozējama, ir visai grūti pierunāt akcionārus ieguldīt papildu līdzekļus šādā biznesā. Ja vienā nozarē ir 20% UIN piemaksa un citā nav, tad tas maina arī matemātiku par to, kur ir izdevīgāk ieguldīt. Protams, ka mēs varētu augt straujāk un kreditēt vairāk, ja šo nodokļu nebūtu.

Vēl viena lieta, kas skar finanšu nozari, ir kopā ar budžetu virzītā sociālo maksājumu pārdale, palielinot iemaksas pirmajā pensiju līmenī un samazinot tās otrajā jeb fondētajā pensiju līmenī. “Signet Bank” gan nav liels fondēto pensiju tirgus dalībnieks, bet kā tas kopumā var ietekmēt pensiju sistēmu?

Visas šīs izmaiņas palielina neprognozējamību. Viens aspekts ir Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēja. Skaidrs, ka ar esošajām iemaksām pensiju sistēma nav ilgtspējīga. Ir valsts apsolījums, ka topošajiem pensionāriem no pensiju pirmā līmeņa tiks maksāta summa “x” no nākotnes nodokļu ieņēmumiem. Mēs redzam, ka jau šodien budžetā naudas nepietiek, ir jāaudzē izdevumi aizsardzībai, un cerēt, ka nākotnē situācija mainīsies, it īpaši ar mūsu demogrāfisko situāciju un ne pārāk straujo ekonomisko attīstību… Es vienkārši neticu, ka tā notiks un pirmajā pensiju līmenī būs pietiekami daudz naudas, lai maksātu pienācīgas pensijas. Deficīts pirmajā līmenī tikai palielināsies. Reāla nauda, ar ko var rēķināties nākotnes pensionāri, ir tikai pensiju otrajā un trešajā līmenī. Ja mēs samazinām iemaksas otrajā līmenī, tad plaisa starp valsts apsolījumu un reālo pensiju, kāda tā nākotnē būs, tikai pieaugs. No šī aspekta, protams, nešķiet pareizi samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī.

Tomēr, ja mēs skatāmies īstermiņa perspektīvā, tad daudz nepatīkamāks ir priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu 3% likmes ieviešanu ienākumiem virs 200 000 eiro gadā. Tas viennozīmīgi veicinās ienākumu aizplūšanu no Latvijas un uzņēmēju pārcelšanos uz valstīm, kurās nodokļi ir zemāki. Izskatās, ka mums arī nav vienota redzējuma, ko mēs īsti vēlamies panākt. Ja mēs vēlamies piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, veicināt “FinTech” uzņēmumu rašanos, tad ir jāsaprot, ka tas nenotiek tukšā vietā. Tas notiek vietās, kur ir iespēja nopelnīt vairāk vai iztērēt mazāk. Mēs, no vienas puses, sludinām, ka to gribam, no otras puses, ieviešam papildu nodokļus un padarām to neizdevīgu uzņēmējiem, kas kaut ko tādu varētu šeit darīt.

“Signet Bank” plāno paplašināt savu darbību pensiju plānu pārvaldīšanā?

Tas pašlaik nav mūsu darbības fokusā. Mūsu fokuss ir korporatīvās kreditēšanas un investīciju biznesa attīstīšana.

Vai jau varat atklāt, kādi šogad būs kreditēšanas rezultāti un kādi ir nākamā gada plāni?

Šogad mūsu kreditēšanas portfelis pieaugs par vairāk nekā 20% un plāni nākamajam gadam ir ap 25%. Tomēr ir jāatceras, ka tiek izsniegti jauni kredīti, bet vienlaikus tiek dzēsti iepriekš piešķirtie, tādēļ, ja mēs runājam nevis par kredītportfeli kopumā, bet tieši par jauno kreditēšanu, tad nākamgad kredītos plānojam izsniegt ap 100 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka kopējais kreditēšanas portfelis augs par 50-60 miljoniem eiro.

Daudz tiek runāts par to, ka Latvijas uzņēmumi ir pārāk piesardzīgi un tostarp pietiekami neizmanto kreditēšanās iespējas. Jūs to jūtat?

Pašlaik procentu likmes iet uz leju un noskaņojums ir palicis labāks. Pirms gada tomēr bija redzams, ka bija liela neskaidrība, kas notiks ar procentu likmēm un vai tās neaugs vēl vairāk. Tagad drīzāk ir jautājums, kurā līmenī procentu likmes apstāsies. Tādēļ kopumā interese par kreditēšanos ir palielinājusies, tostarp korporatīvajā segmentā.

Bet tas, kā kopumā trūkst Latvijas uzņēmējiem, ir ambīcijas, un tas attiecas ne tikai uz kreditēšanu, bet arī uz obligāciju emisijām un iziešanu biržā, jo tie visi ir instrumenti, kas uzņēmējiem ļauj piesaistīt finansējumu, audzēt savu biznesu un iziet starptautiskajos tirgos. Tādu uzņēmēju, kuri gribētu īstenot lielus plānus, diemžēl joprojām nav daudz. Man gribētos, lai ambiciozu uzņēmēju būtu daudz vairāk.

Kur, jūsuprāt, ir problēma, kādēļ šādu uzņēmēju nav tik daudz?

Manuprāt, iemesls joprojām ir finanšu pratības trūkums. Ļoti bieži uzņēmējs biznesa attīstības griestus redz tajā līmenī, cik lielu kredītu bankā var paņemt. Dažkārt vajag vienkārši atkāpties soli atpakaļ, iegūt jaunu informāciju un pakonsultēties plašākā lokā. Tieši tādēļ arī mēs izveidojām Kapitāla tirgus akadēmiju, kur var ne tikai iegūt zināšanas par konkrētu tēmu, bet arī palūkoties no cita skatu punkta uz savu biznesu, gūt jaunas idejas. Mēs varam paskatīties kaut vai uz to, ko dara uzņēmēji citās valstīs. Piemēram, ASV ir tik daudz fantastisku stāstu jebkurā nozarē. Tādēļ mans padoms uzņēmējiem ir nevis visu laiku risināt savā biznesa jautājumus, bet paspert soli ārā un biežāk palūkoties apkārt, kas notiek citur.

Iepriekš jūs minējāt, ka “Signet Bank” varētu pievērsties arī hipotekārajai kreditēšanai.

Pagaidām vēl nē. Tā joprojām ir tikai iespējamība nākotnē, un es pat teikšu, ka pašlaik mēs no šādiem lēmumiem esam tālāk, nekā bijām pirms gada.

Kāpēc?

Mēs redzam ļoti labas izaugsmes iespējas mūsu tradicionālajā darbības segmentā, kas ir korporatīvā kreditēšana un investīciju pakalpojumi. Mēs abos virzienos arī esam pastiprinājuši komandu un turpināsim strādāt šajās jomās.

Kā šogad varat raksturot darbu kapitāla tirgus segmentā?

Gads ir labs, un mēs esam organizējuši vairākas obligāciju emisijas. Apjoms ir lielāks nekā iepriekšējos gados. Notika arī “Eleving Group” akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, kas bija līdz šim lielākais Latvijā. Arī Latvijas investoru interese bija diezgan liela, jo gandrīz puse no kopējā investīciju apjoma nāca tieši no Latvijas. Tas vieš optimismu, jo tagad biržā ir vismaz viens uzņēmums ar tirgus kapitalizāciju virs 150 miljoniem eiro, un tas ir labs piemērs, lai arī citi uzņēmumi sāktu domāt par kaut ko līdzīgu. Zemā aktivitāte Rīgas biržā ir saistīta arī ar to, ka trūkst šo labo piemēru. Valsts uzņēmumi uz biržu diemžēl neiet. Strādāsim pie tā, lai labo piemēru būtu vairāk no privāto uzņēmumu vidus.

Jūs redzat arī interesi?

Par obligācijām interese ir, un tā aug. Ir redzams, ka šis jautājums Latvijas uzņēmēju vidē ir kļuvis saprotams un pat populārs. Nu, piemēram, tirgū nonāks “Latraps” obligācijas. Tas ir lauksaimnieku kooperatīvs, un sākotnēji var šķist, ka kooperatīvi no finanšu tirgiem vispār stāv ļoti tālu, bet arī viņi emitē obligācijas. Mēs tiešām redzam, ka uzņēmumi no ļoti dažādām nozarēm apsver obligāciju emisijas kā alternatīvu finansējuma piesaistei.

Akciju emisijas, protams, ir sarežģītākas, bet es domāju, būs piemēri arī šeit, jo izpratnes līmenis aug. Arvien vairāk redzēsim uzņēmumus, kuri domās par iziešanu biržā.

Kad runa ir par akciju emisijām, tad diezgan bieži tomēr nākas dzirdēt, ka iziešana biržā ir sarežģīta un dārga. Cik daudz Latvijā vispār ir uzņēmumu, kuri reāli varētu veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu?

Pietiekami daudz. Latvijā ikviens uzņēmums, kura tirgus vērtība pārsniedz pārdesmit miljonus eiro, ir labs kandidāts iziešanai biržā. Katram, protams, ir sava specifika, izaugsmes plāni, un daži pieder arī ārzemniekiem, kas bieži ir ierobežojošais faktors, bet, ja mēs paņemam “top500” uzņēmumus, tur gandrīz visi būs tādi, kas potenciāli varētu būt biržā, ja vien īpašnieki to vēlētos.

Vai tomēr nav vilšanās par to, ka praktiski ne ar ko beidzās Finanšu ministrijas centieni apkopot informāciju par valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kas varētu startēt biržā? Nu, izņemot “airBaltic”, kuram tas jau bija paredzēts atbalsta atdošanas nosacījumos, un vēl dažiem, kuriem arī tas ir paredzēts attīstības stratēģijā, kā “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Nu acīmredzot arī politiķiem ir raksturīgs ambīciju trūkums. Izskatās, ka politiķi joprojām baidās, kā to vērtēs vēlētāji, bet, manuprāt, vēlētāji jau sen saprot, ka uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir normāla lieta.

Uzņēmumiem ir arī pieejams Eiropas Savienības (ES) atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos – vai to uzņēmumi novērtē un izmanto pietiekamā apmērā? Kāpēc tik maz uzņēmumu, kuri noslēguši līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, ir nonākuši līdz galamērķim?

Programma ir laba, bet programma pati par sevi nebūs tā, kas “pārdos” ideju uzņēmumam par finansējuma piesaisti kapitāla tirgos. Uzņēmumam kapitāla tirgiem ir jānobriest iekšēji savas situācijas dēļ. Ja vēlas to darīt, tad programma padara procesu lētāku. Programma palīdz, bet tā nav izšķirošais faktors ieiešanai biržā. Tā arī būtu pilnīgi nepareiza motivācija – iet biržā tikai tāpēc, ka ir atbalsta programma.

Kāda turpmāk varētu būt ietekme Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju izmaiņām gan uz kreditēšanu, gan kapitāla tirgu?

Tas, protams, uzņēmējdarbību ietekmēs pozitīvi. Nauda paliek lētāka. Tas nāk par labu nekustamo īpašumu segmentam, jo arī hipotekārie kredīti paliek lētāki un cilvēki saprot, ka likmes vairs neiet uz augšu, bet iet lejā, līdz ar to ir parādījusies drošība, ka nebūs divreiz vairāk jāmaksā procentos. Tāpat ir nostabilizējušās arī būvniecības izmaksas. Nekustamo īpašumu tirgū, kas ir ļoti svarīgs sektors, viss iet uz labo pusi. Arī visiem pārējiem sektoriem tas nāk par labu, jo naudas cena nosaka uzņēmēju peļņu. Tas, ka likmes iet uz leju, noteikti atstāj pozitīvu efektu. Varbūt efekts nav grandiozs un uzreiz jūtams, bet viennozīmīgi tas atstās ietekmi. Es domāju, ka pozitīvu efektu uz kreditēšanu un kapitāla tirgu atstāj arī Latvijas Bankas kā regulatora pēdējos gados piekoptā politika – tā ir kļuvusi par banku partneri, reāli piekopjot riskos balstīto pieeju un palīdzot bankām un kapitāla tirgus dalībniekiem efektīvāk piemērot regulācijas un ilgtspējīgi attīstīties. Tas viennozīmīgi dod pozitīvu pienesumu.

Kas varētu notikt, ja kādā brīdī ECB tomēr apstājas ar likmju samazināšanu, jo bažas rada patēriņa inflācija, kas nesamazinās tik ļoti, kā vēlētos?

Protams, ka ECB apstāsies un likmju samazināšana nebūs mūžīga. Nezinu, kurā brīdī apstāsies, bet domāju, ka likmei zem 2% noteikti nevajadzētu būt. Domāju, ka apmēram 2,5% līmenī arī apstāsies. Jāsaprot, ka 0% likmes nebūs nekad vairs un 2-3% līmenī likme ir normāla un ar tādu arī dzīvosim. Tas, vai likme ir 2% vai 3%, tas nekādu dramatisku efektu uz uzņēmēju stratēģiskiem lēmumiem tāpat neatstāj. Ja likme ir 4% un vairāk, tad uz fona, ka likme nupat bija 0%, ir liels efekts, un tas liek mainīt biznesa plānus, savukārt ar 2% vai 3% finanšu prognozes un plāni, manuprāt, daudz nemainās.

Kā finanšu tirgus kopumā ietekmē ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, un kādu ietekmi mēs varētu izjust?

Skaidrs, ka ir dažādi aspekti, bet, ja atliekam malā absolūti nezināmo aspektu par to, vai Ukrainai dos ieročus vai nedos un kādas būs sarunas ar Putinu, un visus pārējos ģeopolitiskus jautājumus, tad domāju, ka pragmātiskā līmenī mums Latvijā un arī ES kopumā ir jāsaprot viena lieta – ASV ekonomiski, visticamāk, paliks vēl stiprāka un arī augstprātīgāka un prasīgāka pret saviem sabiedrotajiem. Ja mēs esam pieraduši, ka dzīvojam pasaulē, kur mums kaut ko dod vienkārši par to, ka mēs labi uzvedamies, tad vairs tā nebūs. Par visu būs jāmaksā. Retorika, ko šobrīd dzirdam, ir par to, ka ar Eiropu tiks pārskatīti tirdzniecības līgumi, iespējams, tiks uzlikti tarifi, būs vairāk jāmaksā NATO – tā ir jaunās ASV administrācijas sarunu vešanas taktika. Es nedomāju, ka Amerika tagad gribēs pamest visu pasauli un fokusēties tikai uz savām iekšējām lietām, jo galu galā konkurence starp Ķīnu un ASV nekur nav pazudusi, un arī Donalds Tramps ne vienu reizi vien ir teicis, ka Ķīna ir lielākais drauds. Amerikas loma kā pasaules lielvarai viennozīmīgi paliks spēkā, bet no katra darījuma ASV gribēs “izspiest” vairāk nekā agrāk. Tāda būs dzīve vismaz turpmākos četrus gadus, un Eiropai ir jāsaņemas un jākļūst vienotākai, kā arī jāpārskata, kā mēs dzīvojam un tērējam naudu. Viennozīmīgi būs jātērē vairāk drošībai.

Tādēļ, ka amerikāņi ir izdarījuši izvēli par labu tirgus ekonomikai, arī Eiropai būtu jāpārdomā savas izvēles, lai galīgi nezaudētu konkurētspēju. Piemēram, tas pats slavenais Mario Dragi ziņojums [par ES konkurētspējas uzlabošanu]. Tur ir skaidri uzrakstīts, kas ir Eiropas problēmas un kā tās risināt. Ja mēs gribam būt vienlīdzīgs partneris ASV, tad ir jādomā par ekonomiska “pīrāga” pieaudzēšanu, nevis tā pārdalīšanu.

Sarunas ar ASV lielā mērā risinās jaunā Eiropas Komisija, kas tagad ir apstiprināšanas procesā, bet komisijas vadītāja nemainās. Vai ir redzams, ka Eiropa kļūst stiprāka un vienotāka?

Šobrīd, protams, tas nav redzams, tāpēc par to runāju. Ir pēdējais brīdinājuma zvans, lai izdarītu kādus secinājumus, ka ES nav noteicēja pasaules lietās un esam kļuvuši arvien mazāka daļa no pasaules ekonomikas. Pie mūsu austrumu robežas ir liels ģeopolitiskais drauds, kas prasa papildu investīcijas drošībā, tajā pašā laikā mēģinām “visus pabarot”. Tā tas nestrādā. Ir jāpievēršas tam, lai uzņēmumi varētu radīt lielāku pievienoto vērtību šeit, nevis visas investīcijas ietu uz Ameriku. Jāsaprot, ka ASV tagad ar Trampa administrāciju kļūs par vēl pievilcīgāku vietu investīcijām, redzēsim vēl vairāk vietējo investoru, kas investē nevis Eiropā, bet Amerikā, jo tur ir labāka atdeve un labāki nosacījumi, tostarp mazāki nodokļi. Līdz ar to mums konkurences cīņā gan par kapitālu, gan “smadzenēm” ir jācīnās, nevaram palielināt nodokļus un stāstīt, cik mums skaista daba, skaistas pilsētas un viss ir labi. Ir jādomā par uzņēmējiem. Tas nav tikai Latvijas kontekstā, bet gan visas ES.

Ja pievēršamies jūsu bankai, kā pēc apvienošanās ar “Expobank” ir mainījusies grupas tirgus daļa? Vai esat sasnieguši to, ko vēlējāties?

Cerētos mērķus viennozīmīgi esam sasnieguši. Ja 2020.gadā aktīvu tirgus daļa mums bija 1%, tad šobrīd ir 2,5%. Pēc depozītu apmēra esam izauguši no 0,9% līdz 2,3%, savukārt kredītu tirgus daļa ir palielinājusies no 0,5% līdz 0,8%. Arī ieņēmumu ziņā mūsu tirgus daļa ir palielinājusies.

Mums ir attīstības plāns un virzāmies uz priekšu dinamiski, pat nedaudz apsteidzot šo plānu. Iegādes darījumi, ko veicam, protams, palīdz mums izaugt.

Vai arī tālākā nākotnē plānojat saglabāt divas bankas – “Signet Bank” un “Magnetiq Bank” – vai tomēr apvienot vienā?

Tie ir ļoti dažādi biznesi. “Signet Bank” bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas.

Savukārt “Magnetiq Bank” nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. “Magnetiq” mērķa klienti ir “FinTech” uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus un arī privātus klientus, kuriem, lai apkalpotu savus klientus, nepieciešama pieeja bankas produktiem. Bankas produkti dalās divās daļās. Ir tradicionālie, kā norēķinu konti, maksājumi, kartes, un otra daļa ir kreditēšana. Abas daļas – gan tradicionālos pakalpojumus, gan kreditēšanu – esam gatavi piedāvāt “FinTech” uzņēmumiem, kas jau tālāk strādā ar saviem klientiem. Šāds biznesa modelis pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav. Mēs neesam liela universāla banka, un tādēļ šobrīd nav nepieciešams apvienot vairākus ļoti atšķirīgus biznesa virzienus zem viena jumta – tas radītu nevis pievienoto vērtību, bet gan novērstu vadības uzmanību no fokusētas biznesa attīstības. Mēs uzskatām, ka efektīvāk ir ļaut “Signet Bank” vadībai un darbiniekiem koncentrēties uz korporatīvo un investīciju segmentu, savukārt “Magnetiq Bank” vadība var pilnībā fokusēties uz savu segmentu. Šādi abi biznesi var attīstīties un augt straujāk. Tādējādi mēs ātrāk varam attīstīt un strauji audzēt abus biznesus, nevis salikt tos kopā, jo jebkura apvienošana ir saistīta ar sistēmām, cilvēku savstarpēju sadarbību. Varbūt kaut kad nākotnē mēs šos biznesus apvienosim, bet šobrīd redzam, ka, darbojoties atsevišķi, abas bankas spēj dinamiskāk virzīties uz priekšu un realizēt savu potenciālu.

Vai pieprasījums no “FinTech” kompānijām pēc banku pakalpojumiem aug?

Pieprasījums ir. Jāsaka, ka “Magnetiq” ir attīstības agrīnā stadijā. Viņiem ir sava klientūra, bet tā viennozīmīgi ir paplašināma, turklāt nākotnē klienti būs ne tikai no Baltijas, kā tas ir tagad, bet arī no citām Eiropas valstīm. Mūsu ambīcijas ir kļūt par finanšu pakalpojumu eksportējošu banku. Nedomājam par visām Eiropas valstīm, bet esam izvēlējušies četras piecas valstis, kurās gribētos biznesu attīstīt.

Vai esat gatavi iegādāties vēl kādus aktīvus?

Jā, mēs gribam augt. Mēs augam organiski un, ja parādās laba izdevība, gribam augt, arī iegādājoties citus, visdrīzāk portfeļus, ne pašus uzņēmumus. Redzam, ka ļoti strauji attīstās nebanku kreditēšanas sektors. Mums ir vairāki klienti, kurus finansējam no šī sektora. Arī šajā virzienā meklējam iespējas izaugsmei.

Vēl vienu banku neiegādāsieties?

Bankas Latvijā palikušas pavisam nedaudz, nedomāju, ka būs vēl darījumi tuvākajā laikā.

Kādus variantus vērtējat nebanku segmentā?

Nebanku kreditētājs “Primero” ir mūsu meitasuzņēmums, kuru esam izveidojuši sadarbībā ar “Eleving”. Caur to mēs finansējam autolīzingu. Skatāmies arī citas sfēras, kur kaut ko līdzīgu var darīt. Tāpat mums no nebanku sektora ir vairāki aizņēmēji, kuriem organizējam obligāciju emisijas, kā arī finansējam parastas kreditēšanas formā – viņiem izsniedzam kredītu un ar to viņi tālāk jau finansē savus klientus gan korporatīvajā segmentā, gan patēriņa kreditēšanā. Nebanku kreditēšanas sektors ir ļoti civilizēts, un, kopš banku regulācijas pastiprināšanās pēc 2008.gada krīzes, tas ir izaudzis un turpina attīstīties. Ne tikai mēs, bet arī dažas citas bankas labprāt šos uzņēmumus kreditē, jo viņiem ir sava niša un viņi var piedāvāt saviem klientiem atšķirīgus produktus. Naudu viņiem vajag, un nauda ir bankās.

Kā šobrīd kopumā vērtējama konkurence banku sektorā? Cik lielā mērā ir jūtama “Indexo” bankas ienākšana tirgū?

Mūs tas nav ietekmējis, jo “Indexo” sevi pieteica segmentā, kurā mēs neesam un arī neplānojam būt. Kopumā konkurence arī bez “Indexo” ir samērā spēcīga. Ja runājam par korporatīvo kreditēšanu, tad ir četras lielākas bankas un esam mēs, “Industra Bank”, “Reģionālā investīciju banka”, “BluOr”, “Rietumu Banka”, kas nozīmē, ka bez lielajām ir vēl piecas bankas, kurām klients var paprasīt piedāvājumu. Mēs konkurenci ļoti jūtam.

“Indexo” sevi skaļi pieteica noguldījumu segmentā. Vai tajā ir jūtamas izmaiņas vai tomēr nē?

Noguldījumu ziņā tomēr ir tā, ka cilvēki izvēlas banku pēc tā, kurā vēlas tikt apkalpoti. Ir ļoti maz cilvēku, kuri atver kontus visās bankās un ieliek depozītus, depozīta termiņam beidzoties, apzvana visas bankas un prasa likmes. Korporatīviem klientiem varbūt ir konti dažādās bankās, bet privātpersonu segmentā tomēr tagad cilvēki mēģina minimizēt kontu skaitu, jo katrs konts saistās ar administratīvo slogu – jāsniedz dokumenti, jāatjauno anketas. Ja cilvēks apkalpojas konkrētā bankā, tad tur arī glabā naudu. Ja mūsu klientam piezvana cita banka un piedāvā lielāku likmi, tad, visticamāk, viņš piezvanīs mums un paprasīs pie mums lielāku likmi, nevis skries un vērs vaļā kontu citur. Domāju, ka turīgāko cilvēku, korporatīvajā segmentā “Indexo” ienākšana neko nemainīja. Vēl viens aspekts ir, ka depozīti mūsu klientiem nav pieprasītākais produkts. Mūsu klienti skatās uz investīciju produktiem, gaida jaunas obligāciju emisijas, bet lielākoties mērķtiecīgi nenogulda naudu depozītā.

Kāda kopumā ir cilvēku interese par investīciju produktiem?

Protams, interese ir. Katrs otrais klients labprāt investē obligācijās, ne tikai drošajās valsts obligācijās, bet arvien vairāk cilvēku ir gatavi investēt korporatīvajās obligācijās, kurām ir labāks ienesīgums. Šobrīd bez pārmērīgiem riskiem obligāciju portfelim ir iespējas pelnīt apmēram 8%, kas ir ļoti laba likme. Redzam, ka izpratne par investēšanu ir un interese arī ir. Finanšu pratība investoru vidū ir stipri uzlabojusies, bet, kā jau minēju iepriekš, uzņēmēju vidū – ne pārāk.

Foto:LETA