Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu vienā kapitālsabiedrībā – “Latvijas Sabiedriskajā medijā” – televīzijas skatītāji un radio klausītāji īstermiņā nemaz nepamanīs, taču drīzāk izmaiņas varētu piefiksēt internetā pieejamā satura patērētāji, intervijā Latvijas Radio pavēstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Viņš skaidroja, ka attiecībā uz digitālajiem formātiem LTV un Latvijas Radio darbinieki bieži dara vienu un to pašu darbu, un tādēļ ir svarīgi ilgtermiņā apvienot resursus un infrastruktūru. “Tas ir pats galvenais, lai šie digitālie formāti attīstītos, jo tieši tos arī cilvēki visvairāk patērē,” sacīja Siksnis.
SEPLP vadītājs pauda pārliecību, ka katrs Latvijas iedzīvotājs iegūs no tā, ka Latvijas Radio un LTV tiks apvienoti vienā spēcīgā uzņēmumā, kas būs spēcīgāks par katru no šobrīd pastāvošajiem atsevišķajiem uzņēmumiem. Siksnis uzsvēra, ka LTV un Latvijas Radio Ziņu dienesti apvienoti netiks, lai saglabātu redakcionālo daudzveidību.
Viņš arī apliecināja, ka nākamā gada budžetā “Latvijas Sabiedriskajam medijam” naudas būs pietiekami, lai celtu algas darbiniekiem, tiesa gan, ne visiem. “Pagājušajā gadā panācām ļoti nopietnu sasniegumu, ka sabiedriskajam medijam pirmo reizi tika piešķirts pieaugošs finansējums nākamo trīs gadu posmam, attiecīgi mēs šajā gadā ne uz kādu papildu naudu nepretendējam,” norādīja SEPLP vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka pēc ilgām diskusijām tika nolemts Latvijas Radio un LTV apvienot vienā valsts kapitālsabiedrībā – VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”. Apvienošanas process tika sākts šī gada aprīļa sākumā, lai jaunais uzņēmums darbu sāktu 2025.gada 1.janvārī.
No Kultūras ministrijas (KM) sagatavota rīkojuma projekta anotācijas, kas pieejama Tiesību aktu portālā, izriet, ka apvienota sabiedriskā medija izveidošanai no 2025.gada 1.janvāra valdība plāno pārdalīt 15,4 miljonus eiro.
KM norāda, ka, lai arī kopumā Latvijas sabiedrisko mediju sniegums ir vērtējams kā labs, auditorijas pētījumi apliecina, ka izaicinājumus medijiem rada satura patēriņa paradumu maiņa, iedzīvotājiem arvien vairāk lietojot digitālo saturu, kamēr tradicionālā radio un televīzijas patēriņš turpina samazināties.
Attēlā – Latvijas sabiedriskie mediji. Branin, Freepik/LSM.LV
Cenzūra un smadzeņu skalošana?