LETA
Latvijai ir jābūt gatavai tam, kā situācija pasaules politiskajā vidē mainās, un nekas vairs nebūs kā iepriekš, komentējot turpmāko sadarbību ar ASV kā stratēģisko partneri, telefonsarunā no Minhenes drošības konferences aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa pauda, ka Latvijai ir jābūt gatavai jauniem izaicinājumiem, jo ASV prezidenta Donalda Trampa komunikācija ir balstīta darījumu veikšanas principā, un darījumos vienmēr ir divas puses.
Vienlaikus premjere akcentēja, ka Latvijas atvēlētais budžets valsts aizsardzībai ir augsti novērtēts līdzšinējās sarunās ar transatlantiskajiem partneriem. “Tiekoties arī ar vairākiem ASV Kongresa pārstāvjiem, viņi atzinīgi vērtēja Latvijas un Baltijas valstu aizsardzības budžetu, sakot, ka to var izcelt kā piemēru citām valstīm,” norādīja Siliņa.
Valdības vadītāja uzsvēra, ka Eiropai jāstiprina spēja aizsargāt sevi pašiem, nepaļaujoties uz partneru palīdzību.
Ministru prezidente norādīja, ka par to liecina arī Vācijas kanclera Olafa Šolca paziņojums tviterī, kur viņš paudis gatavību lemt par vairāk nekā 2% budžeta deficītu, lai stiprinātu aizsardzību.
Siliņa pauda uzskatu, ka paziņojums, iespējams, bijis šodienas un vakardienas Minhenes konferences rezultāts, un, iespējams, arī Vācijas vēlēšana rezultāts. “Eiropā šis paziņojums ir ļoti vērtīgs,” uzsvēra Siliņa.
Vienlaikus, komentējot Ukrainas miera sarunu gaitu, premjere uzsvēra, ka ir saprotams, kāpēc Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidījis pirmo līgumu versiju. “Ir jāsaprot, ka Ukrainai ir tiesības izvērtēt šāda veida līgumu, un tas, ko Ukraina sagaida, ir ciešas drošības garantijas,” uzskata Siliņa.
Ministru prezidente akcentēja, ka patlaban ir svarīgi saprast, kas varētu būt šīs drošības garantijas, ko NATO un citas valstis alternatīvā scenārijā varētu piedāvāt Ukrainai.
Siliņa aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd par to arī notiek sarunas gan neformāli, gan dažādos citos formātos, un Eiropas līmenī tas turpmāk tiks apspriests arvien vairāk.
Vienlaikus Ministru prezidente Minhenē tikās ar vairākiem starptautiskiem uzņēmumiem investīciju projektu piesaistei Latvijai. Šo tikšanos laikā apspriestas infrastruktūras, inovāciju un biznesa paplašināšanas iespējas tirdzniecības, ostu, militārās industrijas un digitālo tehnoloģiju jomā.
“Konference ir laba iespēja stiprināt ne tikai valdību, bet arī privātā sektora, pētnieku un pilsoniskās sabiedrības attiecības,” norādīja Siliņa, papildinot, ka visi Minhenē satiktie uzņēmumi ir starptautiski atpazīstamas un nozīmīgas kompānijas savā industrijā.
Jau vēstīts, ASV prezidents Tramps trešdien paziņoja, ka viņam bijusi “produktīva” telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Tramps arī norādīja, ka vienojies ar Putinu “nekavējoties” sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu. Tāpat trešdien notika ASV prezidenta saruna ar Ukrainas prezidentu Zelenski, kuras laikā apspriesti veidi, kā izbeigt karu.
Paralēli ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ir paziņojis, ka esot neiespējami, ka Ukraina atgūs visas Krievijas okupētās teritorijas un pievienosies NATO. Pēc viņa vārdiem, “ASV neuzskata, ka Ukrainas dalība NATO ir reālistisks iznākums sarunu ceļā panāktam konflikta atrisinājumam”.
Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja
Ko mēs bez tādas Siliņas iesāktu. Droši vien ar karoti mutē trāpīt nespētu un dakšiņu rokā noturēt arīdzan.
Jā dāmīt , tavam ” saimniekam “‘ virskungs nomainījies , saimniecībā sācies ļembasts , bet tev “‘ jāskrien pie skapja mētelīti nomainīt “‘ .
Latvijai ir jābūt gatavai būt izmantotai , uzmestai un pārdotai tāpat kā Ukrainai , kad būs panākti vajadzīgie mērķi , un beigsies politiskā tirgus šovs .
Tas ir traki, kad nav īsti ko teikt, bet kaut kas ar gudru sejas izteiksmi jāpasaka.
Rinkēvičs arī NATO ģenerāļiem Minhenē gluži kā tāds pamatskolas skolotājs piektklasniekiem pauž seno romiešu atziņu – ja vēlamies mieru, jāgatavojas karam. Tie droši vien skolā nav gājuši un mucā auguši.
To ka pasaules kārtība mainās, kaut cik saprātīgs cilvēks saprot. Būtu pareizi, ja vecie vīri un sievas sāktu domāt par savas dvēseles mieru.. Tas tāpat, kā sirmi vīri sāk ražot bērnus, domādami, ka bērnam nebūs no viņa kauns, tādu exemplāru uz lielās skatuves netrūkst. Es neapgalvoju, ka vecs cilvēks ir nevarīgs, bet ir lietas, kas prasa saprātu. Tāpēc esam, kur esam. Jācer, ka nebūs karš, žēl bērnus, kuri nav vainīgi, un viņiem nav jācieš dēļ kāda egoisma, vai ambīcijām.Cilvēks uz šīs zemes ir tikai īsu brīdi, un tā vietā, lai šo dzīvi nodzīvotu mierīgi, netraucējot arī citiem, neuzspiežot savu gribu, bet nē .nav gana, vajag vēl un vēl un vēl, aizmirstot, ka pliks ienāci šai dzīvē un pliks aiziesi, nu labi kāds apliks apkārt kādu drēbju kārtu, var būt, pie labākā scenārija, naursīs asaru.