Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Siliņa par skolu tīklu: Jebkuras pārmaiņas ir grūtas

Jebkuras pārmaiņas ir grūtas, tās nāk ar pretestību, intervijā TV3 raidījumam “Rīta panorāma” teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), runājot par skolu tīkla reorganizāciju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Siliņa paskaidroja, ka neskaidrība, neziņa iedzīvotājiem skolu tīkla reorganizācijas jautājumā esot “visgrūtākais”, piemēram, neziņa par to, vai bērns nākamajā gadā varēs apmeklēt konkrētu skolu.

Vienlaikus premjere norādīja, ka skolu tīkla reorganizācija “nav par skolu slēgšanu”, bet par “kvalitatīvu izglītību bērniem”. 

“Lai būtu kvalitatīva izglītība bērniem, mums ir vajadzīgi pedagogi,” teica Siliņa, piebilstot, ka arvien mazāk Latvijā ir pedagogi, kuri var darīt tādu darbu, kas atbilst šodienas izaicinājumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LETA jau ziņoja, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits. To paredz IZM informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā”.

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina “subsidēt” mazākas skolas.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.

Foto: Publicitātes foto

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.