Šogad bijusi silta ziema, līdz ar to lapseņu mātītes ir labāk
pārziemojušas, kā rezultātā lapseņu skaits šajā vasarā ir diezgan liels,
taču nekāda agresija no kukaiņu puses nav novērojama, aģentūrai LETA
pastāstīja Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vecākais entomologs
Jānis Dreimanis.
Kā katru gadu jūlija beigās un augustā lapseņu skaits sasniedz savu
maksimumu, jo pavasarī mātītes sāk dēt olas, bet uz vasaras otro pusi
dažām sugām ir vairāk nekā 1000 eksemplāru pūznī. Dreimanis stāstīja, ka
siltais laiks, tostarp agrais pavasaris un stabilie laika apstākļi ir
veicinājuši lapseņu izdzīvotības līmeni un karstajā laikā lapsenes ir
savairojušās.
Latvijā kopumā ir 12 lapseņu sugas, un salīdzinoši augstā gaisa
temperatūra pēdējās divās nedēļās ir stimulējusi vienlaicīgu lapseņu
skaita nobriešanu vairākām sugām. Dreimanis norādīja, ka parasti jauno
lapseņu nobriešana notiek līdzīgā laikā, tomēr divas karstās nedēļas ir
veicinājušas atsevišķu sugu lapseņu ātrāku attīstību, līdz ar to vairāk
lapseņu redzamas arī vidē.
Entomologs dalījās savos novērojumos, minot, ka pērn pēdējās lapsenes
manītas vēl 22.oktobrī, taču pagājušajā gadā laiks saglabājies silts
diezgan ilgu laiku, tāpēc par šo gadu vēl nav zināms. Tradicionāli tiek
uzskatīts, ka lapseņu aktivitāte ir ļoti zema, ja gaisa temperatūra ir
zem desmit grādiem pēc Celsija.
Vienlaikus speciālists norādīja, ka augusta otrajā pusē lapseņu
mātīte parasti dēj tādas olas, no kurām tālāk attīstīsies dzimumīpatņi,
proti, lapseņu tēviņi un lapseņu mātītes, kas rūpēsies par nākamo
paaudžu radīšanu. Savukārt tās lapsenes, kuras redzamas vidē, pārsvarā
ir darba lapsenes, kuras nevar dot pēcnācējus. Dzimumpaaudzei svarīgs
faktors ir apaugļošana. Ja mātīte tiek apaugļota, tai rodas instinkts
slēpties, lai pārziemotu. Savukārt neapaugļotās mātītes un tēviņi iet
bojā.
Kopumā lapsenēm ir četras attīstības stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un pieaugusi lapsene.
