Izvērtējot jaunākās laika prognozes, Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs (LVĢMC) visā valstī izplatījis sarkanā –
visaugstākā – līmeņa brīdinājumu par karstumu.
Svētdien teritorijas lielākajā daļā gaidāms ļoti stiprs karstums,
savukārt pirmdien un otrdien – pat ekstremāli stiprs karstums, kad
naktīs daudzviet gaisa temperatūra nepazemināsies zem +20 grādiem un
pēcpusdienās paaugstināsies virs +32 grādiem.
Līgo dienā ekstremālais karstums pakāpeniski atkāpsies un saglabāsies
vien valsts austrumu novados, citviet turpinoties stipram karstumam.
Arī Jāņu dienā visā Latvijā gaidāms stiprs karstums, prognozē LVĢMC.
LVĢMC šodien izplatīja informāciju par ekstremālu karstumu arī galvaspilsētā Rīgā.
Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, svētdien galvaspilsētā gaidāms ļoti
stiprs karstums, bet pirmdien un otrdien, kā arī naktī uz trešdienu būs
ekstremāli stiprs karstums, dienā gaisa temperatūrai paaugstinoties virs
+32 grādiem.
Jau ziņots, ka svētdien gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies līdz
+30..+33 grādiem, nedaudz zemāka temperatūra saglabāsies vietām
piekrastē, prognozē sinoptiķi.
Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā
reģistrēta 20.jūnijā, ir +32,1 grāds pirms vairāk nekā simts gadiem –
1917.gadā Rīgā.
Tuvākajā diennaktī gaidāms neliels mākoņu daudzums, pēcpusdienā un
vakarā vietām iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss ar brāzmainu
vēju. Pārsvarā pūtīs lēns līdz mērens dienvidu vējš.
Speciālisti atgādina, ka karstā laikā jāizvēlas piemērots apģērbs un
jāuzņem daudz šķidruma. Izdzertā šķidruma daudzums jāpalielina pirms
sākušas mocīt slāpes. Nav vēlams lietot alkoholu, stipru kafiju, tēju un
dzērienus ar lielu cukura daudzumu.
Ieteicams valkāt galvassegu un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes.
Jāizvairās no ilgstošas fiziskas piepūles saulē, kā arī karstās telpās.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pirms došanās ārā
aicina uzklāt saules aizsarglīdzekli. Aizsarglīdzeklis jāuzklāj bagātīgi
– aptuveni 35 mililitrus jeb divas ēdamkarotes visam ķermenim, kā arī
atkārtoti tas jāuzklāj ik pēc divām stundām vai biežāk. Vienlaikus SPKC
uzsver, ka aizsarglīdzekļa lietošana nav paredzēta tam, lai varētu ilgāk
atrasties saulē.
Lai nepieļautu ultravioletā starojuma negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, jānēsā saulesbrilles.
Peldēties ieteicams īpaši tam paredzētās peldvietās. Peldoties
neatbilstošās ūdenstilpēs, pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas
slimībām, jo ūdens tādās vietās var būt piesārņots ar notekūdeņiem,
dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem, uzsver SPKS. Tāpat nedrīkst
peldēties pēc alkohola lietošanas vai stipras sakaršanas saulē. Ūdenī
vispirms vislabāk iebrist, jo tikai tā var pārliecināties par
ūdenstilpes pamatu. Nekādā gadījumā nedrīkst lēkt ūdenī no augstuma uz
galvas vai kājām.
SPKC aicina arī uzmanīties no kukaiņiem. Dabā ir sastopamas ērces,
tāpēc jālieto līdzekļi aizsardzībai pret tām. Jāsargājas arī no lapsenēm
un bitēm, uzraugot, lai šie lidoņi niekļūst dzērienā vai ēdienā.
Savukārt drošas pārtikas izvēle un rūpīga roku mazgāšana ir svarīga,
lai sevi pasargātu no akūtām zarnu infekcijām un citām slimībām. Ja roku
mazgāšanai ūdens un ziepes nav pieejami, jāizmanto roku dezinfekcijas
līdzekļi. Ja, dodoties uz pludmali, ir vēlme ņemt līdzi gatavu ēdienu,
jāizvēlas tādi produkti, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams nodrošināt
noteiktu temperatūras režīmu un kas nebojājas. Dārzeņi un augļi
jānomazgā mājās tekošā ūdenī. Jānodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni,
jo dabīgajās ūdenskrātuvēs esošo ūdeni dzert nedrīkst – tas var būt
piesārņots ar dažādiem slimību izraisītājiem.
Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt, ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, norāda SPKC.
Karstajās dienās riskam īpaši pakļauti gados vecāki cilvēki, mazi
bērni, slimnieki, kas piesaistīti pie gultas, kā arī cilvēki, kas slimo
ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās
veselības traucējumiem, lieto noteiktus medikamentus vai veic fiziskas
aktivitātes.
Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnu vienu pašu mašīnā. Vecākiem arī
jāatceras, ka mazuļa ratiņi var pārvērsties par “siltumnīcu” un bērns,
nopietni pārkarstot, var iet bojā.
Ja cilvēks ir pārkarsis, cietušais jānovieto vēsākā vietā vai ēnā
pusguļus, jāatģērbj, ar vēsu ūdeni jāmitrina cietušā piere, kakls un
krūtis, jādod dzert vēsu ūdeni un jāvēdina, radot gaisa plūsmu.
Sakarsis cilvēks nedrīkst mesties aukstā ūdenī – tajā jāieiet pakāpeniski.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas,
jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika
jāzvana pa konsultatīvo tālruni 66016001. Ja veselības stāvoklis
pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra,
slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums,
jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Jāparūpējas arī par dzīvniekiem – tiem jānodrošina piekļuve ēnainai vietai un tīram ūdenim.
