Sirds un asinsvadu slimību plāna pasākumu īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami ap 47,3 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Veselības ministrija (VM).
VM skaidroja, ka 2026. gadā darbība sirds un asinsvadu slimību jomā plānota esošā budžeta robežās, bet finansējums 2027. gadam tiks vērtēts nākamā gada valsts budžeta plānošanas procesā.
Plāna pasākumiem nepieciešamais finansējums 2027. gadā un turpmāk būs atkarīgs no budžeta sarunām, uzsver ministrijā.
Kā vēstīts, valdība šonedēļ pieņēma plāna projektu sirds un asinsvadu slimību mazināšanai šim un nākamajam gadam, kas paredz pilnveidot sirds slimību risku izvērtēšanu ģimenes ārstu praksēs un sākt kardioloģiskās aprūpes pilotprojektu.
Plāna mērķis ir samazināt sirds un asinsvadu slimību izraisīto mirstību, uzlabot iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un mazināt nevienlīdzību veselības aprūpē.
VM izceļ divus īpaši nozīmīgus plāna pasākumus – SCORE2 riska izvērtēšanas metodikas pilnveidi ģimenes ārstu praksēs un kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojektu.
SCORE2 riska novērtēšanas metodes modernizācija primārajā veselības aprūpē ģimenes ārstu praksēs ļaus ģimenes ārstiem ātrāk un precīzāk noteikt pacientu sirds un asinsvadu slimību risku, savlaicīgi sākt profilakses vai ārstēšanas pasākumus un mazināt smagu komplikāciju iespējamību nākotnē.
SCORE metode ir starptautiski izmantota pieeja, ar kuras palīdzību tiek aprēķināts fatālu kardiovaskulāru notikumu risks nākamo desmit gadu laikā.
Latvijā metode ieviesta un tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem jau kopš 2018. gada.
Pērn Eiropas Kardiologu biedrība atjaunoja attiecīgās vadlīnijas, kas ir pārskatītas un pielāgotas arī Latvijā. Tādējādi, lai savlaicīgi identificētu sirds un asinsvadu slimību risku, iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 65 gadiem pie ģimenes ārsta ir iespēja bez maksas veikt sirds veselības pārbaudi pēc SCORE metodes. Tas ļauj savlaicīgi sākt nepieciešamos profilakses pasākumus vai nozīmēt ārstēšanu, skaidro VM.
Savukārt kardioloģiskās aprūpes kabinetu pilotprojekts paredz vienu gadu ilgu novērošanas ciklu pacientiem pēc akūtiem notikumiem – akūta koronārā sindroma, insulta, mirdzaritmijas vai sirds mazspējas dekompensācijas. Tas ietvers regulārus izmeklējumus, speciālistu konsultācijas un personalizētu aprūpes plānu, uzlabojot ārstēšanas nepārtrauktību un samazinot atkārtotu saslimšanu un invaliditātes risku, apgalvo VM.
Patlaban dažāda smaguma pacienti nonāk vienotā rindā.
Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem mirstības cēloņiem Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī Latvijā, ietekmējot iedzīvotāju veselību un kopējos veselības rādītājus, norāda ministrijā.
Šo slimību novēršanā nozīmīgi ir gan dzīvesveida paradumi, gan izmeklējumi, piemēram, asinsspiediena mērījumi, holesterīna un cukura līmeņa noteikšana asinīs, svara kontrole un citi, lai savlaicīgi konstatētu izmaiņas, novērtētu slimību risku un novērstu to attīstību.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norāda, ka satraucoša ir augstā vīriešu mirstība darbspējas vecumā, tāpēc ir jārīkojas agrāk – laikus jāatklāj riski un jānovērš infarkts vai insults pirms kritiska brīža.
Abu Meri pauž, ka skaidrs sirds veselības aprūpes plāns ir būtisks, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un koordinētu rīcību, kas palīdz glābt cilvēku dzīvības.
VM definētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Savienības Sirds veselības stratēģiju.
Ministrija informē, ka izplatītākie sirds un asinsvadu slimību riska faktori Latvijā ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, liekais svars un aptaukošanās.
Tāpat aptuveni 40% kardiomiopātiju ir saistītas ar alkohola lietošanu, kas palielina priekšlaicīgas mirstības risku, īpaši darbspējas vecuma vīriešu vidū.
VM dati liecina, ka vecuma grupā no 35 līdz 45 gadiem sirds un asinsvadu slimību riska faktori biežāk sastopami vīriešiem.
Savukārt pēc 45 gadu vecuma vīriešu īpatsvars iedzīvotāju struktūrā pakāpeniski samazinās, un kritums novērojams pēc 50 gadu vecuma.
Ņemot vērā riska faktoru izplatību vīriešu vidū, kā arī 35 līdz 45 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvaru, nepieciešams pastiprināt profilakses un savlaicīgas diagnostikas pasākumus šai mērķgrupai, lai mazinātu priekšlaicīgas mirstības risku.
Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026. un 2027. gadam izstrādāts, īstenojot Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Pamatnostādnes nosaka Latvijas sabiedrības veselības politiku, kuras mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu.
