Situācija uz galvenajiem un reģionālajiem ceļiem uzlabojas, taču uz
vietējiem ceļiem būtiski pasliktinās, šodien ikgadējā ceļu nozares
konferencē atzina “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis
Lange.
Viņš skaidroja, ka deficīts starp pieejamām un patiesajām vajadzībām
pieaug un ir skaidrs – jo ilgāk gaidīsim, jo dārgāk maksāsim. Valsts
rīcībā ir ceļi 4,8 miljardu eiro vērtībā, taču problēma esot tā, ka
autoceļi nolietojas. Nolietojums patlaban esot 3,25 miljardu eiro
vērtībā. Valsts ceļiem un reģionālajiem vērtība pieaug, bet uz vietējiem
ceļiem situācija pasliktinās. Prioritātes tiek noteiktas pēc satiksmes
intensitātes un ceļu stāvokļa, līdz ar to vietējiem ceļiem nav izredžu.
Deficīta sekas esot ne tikai ceļu vērtības samazināšanās, jo rodas
papildu zaudējumi braucējiem un palielinās risks, ka var notikt ceļu
satiksmes negadījumi. Pārvietojoties pa sliktajiem ceļiem, braucēju
zaudējumi tiek lēsti 880 miljoni eiro gadā, savukārt ceļiem 2014.gadā
atvēlēti 350 miljoni eiro. Lange uzsvēra, ka vēlme ir, lai ceļi tiktu
pārvaldīti kā valsts aktīvs – tātad sistemātiski un nepārtraukti, un
ieguvumi būs prognozējamība.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt norādīja, ka arī
turpmāk uzmanība tiks pievērsta ceļu kvalitātes kontrolei. Varot
secināt, ka būvnieki arī šim aspektam ir pievērsuši uzmanību – samazinās
nekvalitatīvu gadījumu skaits – mazāk par 5%. Matīss noliedza, ka
Latvijā visos virzienos ir sliktāki ceļi nekā kaimiņvalstīs. Braucot no
Rīgas līdz Kauņai, Latvijas teritorijā ceļš esot labāks, un Matīss cer,
ka šādu eksperimentu varēs veikt uz Tallinas pusi, jo patlaban tur esot
“melnais plankums”. Tāpat plānots uzlabot ceļa posmu no Jelgavas līdz
Lietuvas robežai, kā arī uz Palangu. Tādējādi būšot iespējas parādīt
kaimiņiem, ka Latvija spēj attīstīt infrastruktūru. Tāpat esot jādomā
par pārrobežu projektiem, uz ko Latvija mudināšot arī kaimiņvalstu
kolēģus.
Matīss arī uzsvēra, ka autoceļi nav greznība, bet dzīves
nepieciešamība, ja ir vēlme, lai cilvēki dzīvo ne tikai pilsētās, bet
arī laukos. Tāpat varot runāt par ārējo mobilitāti jeb tranzīta plūsmām.
Ja Latvija gribot pozicionēties kā tranzītvalsts, tad esot nepieciešami
sakārtoti autoceļi.
Kā ziņots, šodien notiek ikgadējā autoceļu nozares kvalitātes
konference, kurā spriež gan par autoceļu būves kvalitātes jautājumiem,
gan privātās un publiskās partnerības projektu ieviešanu autoceļu
nozarē, kā arī autoceļu nozīmi valsts ekonomikā.
