Skaidrību par finansējuma avotu modelim “Programma skolā” sola līdz martam

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) skaidrību par finansējuma avotu jaunajam pedagogu finansēšanas modelim “Programma skolā” sola līdz marta sākumam.

Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē nolēma valdība. Tas arī ļautu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ieviest reformu ar 1.septembri.

Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums IZM budžetā šogad netika paredzēts.

Čakša pagājušajā nedēļā tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), un gaidāma tikšanās arī ar premjeri Eviku Siliņu (JV).

Sarunas laikā ar finanšu ministru “tika ieskicēts laukums, kā virzīties”, taču par konkrētām summām runāts vēl netika, aģentūrai LETA sacīja politiķe.

“Es negribētu kaut ko izteikt, pirms esam skaidri vienojušies, bet ir skaidrs – ja mēs gribam panākt, lai neturpinās šī nevienlīdzība, kas ir attiecībā gan pret skolotājiem, gan pret bērniem, šobrīd nav atpakaļceļa, kā vien to ieviest,” klāstīja politiķe.

Skaidrību par finansēšanas avotiem Čakša vēlas panākt vēlākais līdz marta sākumam, jo “1.septembris, no Izglītības un zinātnes ministrijas konteksta, ir jau rītdien”. Tas “iedos skaidru signālu” arī pašvaldībā, tai skaitā tām, kurām savos budžetos būs jāatrod līdzfinansējums.

IZM budžetā “šādas naudas nav”, ko varētu novirzīt modeļa “Programma skolai” īstenošanai, savādāk “jātaisa ciet” vairākas IZM budžeta programmas, norādīja ministre, piebilstot, ka “tas vienmēr ir ļoti, ļoti sarežģīti”.

Līdztekus IZM jau esot sagatavojusi normatīvā akta projektu jaunā modeļa īstenošanai. Vienlaikus Čakša sagaida diskusijas par atsevišķām skolu ekosistēmām un līgumā, ko noslēgs ar pašvaldībām, ietverto, tai skaitā par kādiem mērķiem būs vienošanās, jo “katrai pašvaldībai ir citi uzdevumi”.

“Droši vien ne visi lēmumi būs tādi, ka visiem viss patīk. Lai lēmums būtu labs, visiem mazliet, mazliet nepatiks,” sprieda politiķe, piebilstot, ka pārmaiņas tiek pārrunātas ar visiem iesaistītajiem.

Izglītības ministre aizvien ir pārliecināta, ka reforma jāīsteno ar 1.septembri. Tādējādi, pēc viņas sacītā, tiks novērsta nevienlīdzība pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī “nauda seko skolēnam” ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

“Tā ir neefektīva naudas izmantošana. Mēs varam teikt, ka naudas nosacīti ir daudz, bet rezultāts, ko mēs saņemam pretī, ir neadekvāts,” sacīja Čakša.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.

Attēla avots: izm.gov.lv