Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās
iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos
apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī
daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts,
valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien
preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte
Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem
sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc
viņas sacītā, Ministru kabineta “nepamatotie, neargumentētie un bieži
vien nesaprotamie lēmumi” ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai
un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un
fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms
un pieaug pašnāvību skaits.
Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk
nepieciešami. “Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka
mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam
piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs
to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā
brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam
zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti,” situāciju
raksturoja Reinsone.
Viņa arī uzsvēra, ka kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem
kosmetoloģijā nav iespējams savus pakalpojumus sniegt attālināti. Šāda
dīkstāve, pēc Reinsones paustā, atstāj iespaidu arī uz kvalificēto
speciālistu zaudēšanu – gan skaistumkopšanas nozarē, gan arī sporta
nozarē.
Tai pat laikā pieprasījums pēc kosmētiķu un kosmetologu pakalpojumiem
neesot zudis. “Pavasaris ir viena no tām sezonām, kad pieprasījums pēc
šiem pakalpojumiem -gan sporta pakalpojumiem, gan skaistumkopšanas
pakalpojumiem – ir viens no lielākajiem. Un tieši šobrīd mums šos
pakalpojumus sniegt ir liegts, neskatoties uz to, ka tie ir droši un pat
nepieciešami sabiedrībai,” sacīja Reinsone.
Kā norādīja asociācijas prezidente, šāda veida pakalpojumus klientiem
meklējot kur citur, tiek kropļots tirgus un pārkāpta konkurence, jo šos
skaistumkopšanas pakalpojumus joprojām turpina sniegt ārstniecības
iestādes, definējot tos kā ārstniecības pakalpojumus. Uz šādas negodīgās
konkurences veidošanos atbildīgajām iestādēm norādīts vairākkārt, tomēr
šādu pakalpojumu sniegšana ārstniecības iestādēs joprojām notiek.
Tāpat, pēc viņas teiktā, šā brīža situācija veicina arī ēnu ekonomikas pieaugumu nozarē.
Gan no Reinsones, gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu
asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā noprotams, ka nozares
speciālisti nelolo lielas cerības, ka kosmētiķi un kosmetologi savus
pakalpojumus varētu atsākt sniegt jūnija vidū. Šāds pieļāvums iepriekš
bija izskanējis no Veselības ministrijas puses.
Komentējot iespēju apmeklēt kosmētiķus un skaistumkopšanas
speciālistus kosmetoloģijā tikai personām, kuras ir Covid-19
izslimojušas vai saņēmušas vakcīnu pret to, Reinsone pauda viedokli, ka
pašreiz lielākā daļa no vakcinētajām personām ir seniori, kas nav
galvenā mērķauditorija ne skaistumkopšanas nozares speciālistiem, ne arī
sporta klubiem. Tādēļ, ja lēmums par atļauju apmeklēt kosmētiķus un
kosmetologus tikai vakcinētajiem un izslimojušajiem patiešām tiktu
pieņemts, tad viņas ieskatā būtu nepieciešams pārejas periods, lai,
pirms nozare tiek atvērta, varētu savakcinēties pietiekami daudz
potenciālo klientu.
Vienlaikus viņa atzina, ka kosmētiķu un kosmetologu pakalpojumiem
esot izteikti sezionāls raksturs, un vasarā vienmēr esot ievērojami
mazāk klientu. Tāpat esot arī sporta klubos, piebilda Reinsone.
Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs
atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, kā sporta nozare skatās uz iespēju
sporta klubos ielaist tikai pret Covid-19 vakcinētās personas, pauda,
ka pašreiz vakcinēto apjoms nav pietiekams. “Uzskatām, ka imunitāte un
veselība ir vajadzīga visiem. Ir cilvēki, kuri nevar vakcinēties dēļ
kaut kādiem veselības apstākļiem. Protams, ka mēs būtu priecīgi, ja pēc
iespējas ātrāk tiktu atvērta nozare,” teica Kuzņecovs.
Pēc viņa sacītā, aptuveni 80% no asociācijas biedru darbiniekiem
vakcīnu pret Covid-19 jau ir saņēmuši vai plāno to saņemt drīzumā.
“Tomēr domāju, ka tas neatrisinās problēmu un aktualitāti kopumā,”
atzina Kuzņecovs.
Viņš, līdzīgi kā Reinsone, izcēla sporta klubu pieaugumu, kuri šajā
laikā darbojas nelegāli, uzsverot, ka tas ne tikai palielina ēnu
ekonomiku nozarē, bet ir epidemioloģiski bīstami, jo tiek darīts
slepeni, aizklātiem logiem un nevēdinātās telpās.
Viņš piekrita Ulbertes un Reinsones viedoklim par atsevišķu valsts
iestāžu negatīvo un neieinteresēto attieksmi, kā piemēru minot arī
Valsts ieņēmumu dienestu, kurš laikā, kad sporta klubu darbība ar
valdības lēmumu ir aizliegta, gribot zināt, kādēļ sporta klubi nestrādā.
LETA jau ziņoja, ka Veselības ministrija rosinājusi no 1.jūnija pie
nosacījuma, ja palielināsies vakcinācijas aptvere, atļaut brīvāk sniegt
individuālos pakalpojumus, piemēram, ievērojot atbilstošas
epidemioloģiskās drošības prasības, darbu varēs atsākt vakcinēti vai
Covid-19 pārslimojuši kosmetologi un masieri.
Vēstīts arī, ka no 1.marta ir atļauts sniegt friziera, manikīra un
podologa pakalpojumus, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus Covid-19
ierobežošanai. Vienlaikus kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu
sniedzēju kosmetoloģijā darbs joprojām nav atļauts, tomēr šāda veida
pakalpojumi atsevišķās ārstniecības iestādēs bija pieejami. Tāpat
klātienē nedrīkst strādāt arī pirtis. Sporta klubi apmeklētājiem ir
slēgti kopš pagājušā gada decembra beigām.
