Skaistums “pa lēto” var sabojāt dzīvi

Ceturtdien, 6. aprīlī, “Veselības aprūpes darba devēju asociācija” (VADDA) sadarbībā ar “Latvijas Estētiskās medicīnas asociācija” (LEMA) un “Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija” (LKKA) atklāja informatīvo kampaņu “Lēta skaistuma upuris”. Tās mērķis – vērst sabiedrības uzmanību un informēt par piesardzību, kāda nepieciešama, izvēloties klīnikas un speciālistus sejas un ķermeņa estētikas procedūru veikšanai, portālu informēja kampaņas pārstāve Sanita Pelēķe.

Viņa norāda, ka minētās procedūras bieži tiek veiktas, izmantojot prasībām neatbilstošas un pat bīstamas iekārtas, nopietni apdraudot iedzīvotāju veselību un drošību, turklāt kropļojot nozari un radot ēnu ekonomiku.

Šī tendence estētiskās medicīnas un skaistumkopšanas nozarē novērota Covid-19 pandēmijas laikā un turpinās joprojām. Vairāk nekā divus gadus ilgušie novērojumi ir mudinājuši profesionālās asociācijas izvērst informatīvo kampaņu par estētikas pakalpojumu drošību, patērētāju tiesībām un bīstamajām nekvalitatīvu pakalpojumu sekām.

“Lai apkarotu negodprātīgo praksi, ir jāsakārto gan likumdošana, gan jāiesaista mediji, kas atspoguļotu krāpniecības mēģinājumus. Par tiem jārunā publiski. Ir ļoti svarīgi, lai arī  patērētāji aizstāvētu savas tiesības, pasargātu veselību, un, atpazīstot pārkāpumus, vērstos Veselības inspekcijā un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Piemēram, konstatējot faktu, ka pakalpojumu sniedz “viltus” klīnika, nosaukumā apzināti izmantojot tādus vārdus vai to atvasinājumus kā “medi” vai “klīnika”, kas palīdzētu radīt priekšstatu par uzticamu medicīnas iestādi, ziņot par to.

Aicinu pakalpojumu saņēmējus pievērst uzmanību iekārtām un to izcelsmei, kā arī, vai speciālists ir apguvis konkrēto metodi. Ir procedūras, kuras drīkst veikt tikai ārstniecības persona, bet daudzviet to dara speciālisti bez atbilstošas izglītības. Nekvalitatīvi veikts pakalpojums labākajā gadījumā var būt neefektīvs, un klients zaudēs naudu, bet sliktākajā gadījumā var tikt nodarīts nopietns kaitējums veselībai, piemēram, ja tiek izmantoti lāzeriekārtu viltojumi nesertificētu speciālistu rokās,”  uzsver “VADDA” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

“Sabiedriskās domas pētījumu centrs” (SKDS) veicis aptauju “Patērētāju paradumi, izvēloties skaistumkopšanas un estētiskās medicīnas pakalpojumus”, lai novērtētu patērētāju rīcību ietekmējošos faktorus un viedokli, saņemot estētiskās medicīnas vai skaistumkopšanas pakalpojumus.

No aptaujātajiem 761 respondentiem 95% atzina:  viņiem kopumā ir svarīgi, ka iestāde, kurā tiek saņemti pakalpojumi, būtu oficiāli reģistrēta ārstniecības vai skaistumkopšanas pakalpojumu iestāžu reģistrā. 55% respondentu, kuriem kādreiz tikusi veikta kāda no skaistumkopšanas procedūrām, pēdējā pakalpojuma saņemšanas reizē izvēlējušies tieši specializētu klīniku. Vaicāti par pēdējā pakalpojuma izvēli, 60% no aptaujātajiem apstiprināja, ka ir veikuši vairāku iestāžu/speciālistu izpēti pirms lēmuma pieņemšanas. 85% aptaujāto bija svarīgi, lai, saņemot pakalpojumus, tie tiktu veikti ar drošības prasībām atbilstošām un regulāri pārbaudītām iekārtām. Vienlaikus trīs ceturtdaļas respondentu pieļāva iespēju, ka negodīgi komersanti varētu sniegt pakalpojumus ar viltotām iekārtām.

Lielākā daļa respondentu (78%) kopumā pieļauj iespēju, ka Latvijā legāli darbojas iestādes, kuras tiek uzdotas par skaistumkopšanas klīnikām, bet patiesībā ir pakalpojumu sniegšanas vietas, kuras neatbilst obligātajām prasībām un kuru darbību neviens nekontrolē.  Tajā pašā laikā lielākā daļa (74%) respondentu nav saskārušies ar krāpšanu, maldināšanu saziņā vai ar skaistumkopšanu un/vai estētisko medicīnu saistīta pakalpojuma saņemšanas brīdī. 10% norāda, ka ir saskārušies ar ko tādu. Tas liecina, ka, visticamāk, sabiedrībā trūkst izpratnes un kritiska skatījuma uz skaistumkopšanas un estētiskās medicīnas nozari.

Trīs ceturtdaļas (75%) respondentu kopumā pieļauj iespēju, ka saistībā ar skaistumkopšanu un/vai estētisko medicīnu Latvijā negodīgi komersanti varētu sniegt pakalpojumus ar viltotu iekārtu (drīzāk pieļauj šādu iespēju – 51%, noteikti pieļauj – 24%).

Pirms uzticēt kādam savu skaistumu un veselību iedzīvotājus aicina pievērst uzmanību:

1. Speciālista kvalifikācijai:

• vai speciālists, kurš sniedz pakalpojumu, ir reģistrēts ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā? https://registri.vi.gov.lv/rap
• vai speciālistam, kurš sniedz pakalpojumu, ir piešķirts kods M56 (selektīvā fototermolīze un ablatīvā lāzerķirurģija)? Šis kods ļauj veikt procedūras ar augstas jaudas lāzeriekārtām, tai skaitā, lāzerepilāciju: https://lema.lv/doctors/

2. Iekārtas drošībai:

• vai iekārtai ir “CE” (Conformite Europeenne) marķējums atbilstoši medicīniskās iekārtas standartam?
• vai uz iekārtas ir uzlīme par ikgadējo drošības pārbaudi?
• ierakstiet interneta meklētājā iekārtas nosaukumu, lai pārliecinātos par iekārtas uzticamību un ražotāju.

3. Drošības pasākumiem procedūras laikā:

• vai speciālists, kurš veic procedūru, nodrošina klientu ar drošības aizsarglīdzekļiem un arī pats tos lieto?
• vai speciālists veic medicīniskus ierakstus klienta uzskaites sistēmā vai klientu kartītē?

4. Norēķiniem

• vai, veicot pakalpojuma apmaksu, jums tiek izsniegts čeks vai cits atbilstošs norēķina dokuments?

Informācija par informatīvo kampaņu “Lēta skaistuma upuris” un SKDS pētījums: http://www.skaistumaupuri.lv

Tuvojoties siltajiem mēnešiem, skaistumkopšanas salonu apmeklētāju skaits manāmi pieaug. Viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem pavasarī ir lāzerepilācija, kas palīdz atbrīvoties no nevēlamā apmatojuma. Taču šī procedūra bēdīgi beidzās liepājniecei Zanei (vārds mainīts). Pēc pakalpojuma saņemšanas sieviete saka: ”Kamēr kājās ir bikses, viss ir kārtībā, tiklīdz ieraugu savas kājas, man sākas panika. Sākumā bija čūlas, tagad viss vienos pleķos, ziņo laikraksts “Kurzemes vārds”.

Zanei šī nebija pirmā pieredze ar lāzerprocedūrām, iepriekš šādu epilāciju veikusi Liepājas Atiķes doktorātā, kur nekad neesot bijuši nekādi starpgadījumi, kas radījis iespaidu, ka lāzerepilācija nav nekas bīstams.

Kad Zane pamanījusi akcijas piedāvājumu jaunajā Liepājas salonā, domājusi, ka iespēja jāizmanto, un pierakstījusies.

”Standartā, kad aizej uz procedūru, kas saistīta ar lāzeriem un ādu, meistarītes veic izvērtēšanu – cik āda jutīga, cik tumša, tas viņām ļauj piemeklēt atbilstošu staru stiprumu. Tāpat noskaidro, kad pēdējo reizi būts solārijā utt. Šeit bija tikai anketiņa, kuru pats aizpildi un nodod, viss.

Procedūru sākām ar padušu zonu, un es jutu, ka kaut kā aizdomīgi sāp, pie iepriekšējās meistares tā nebija. Meistare paskaidroja, ka viņiem ir ļoti spēcīgs aparāts. Es domāju, ok, ja spēcīgāks, tad varbūt tas ir pieņemami. Kad sākām kāju zonu, ļoti sāpēja un es lūdzu, lai uzliek vieglāku programmu. Labāk atnākšu vairākas reizes, nekā cietīšu tādas sāpes.

Tad lāzerstari tika uzlikti uz maigāku režīmu, bet tik un tā bija sāpīgi,” atceras Zane. Pirmajā brīdī nekas īsti neliecināja, ka būs tik bēdīgas sekas. Sieviete norēķinājusies par pakalpojumu un devusies savās gaitās, mājās atgriezusies pēc 4–5 stundām.

Visu laiku bijusi sajūta, ka kājas nepatīkami kņud, bet, kad sieviete noģērbusies, sapratusi, ka labi nav.

”Sākumā gan vēl mēģināju sevi pārliecināt, ka apsārtums pāries, uzsmērēju mitrinošo krēmu un gāju gulēt. No rīta ieraugot savas kājas, man vienkārši sāka birt asaras. Nofotografēju kājas un attēlu sūtīju uz salonu ar jautājumu – vai tas ir normāli? Uz ko saņēmu atbildi, ka īsti labi gan neesot, lai atnākot pie viņiem.

Kad aizgāju, viņi man iedeva ”Panthenol” krēmu un kaut kādu antibiotiku smēri. Man tāda pieredze iepriekš nav bijusi, tāpēc drošībai nosūtīju savu bildi arī iepriekšējai meistarei uz doktorātu. Viņa par šādu iznākumu bija šokā, jo gadiem strādā šajā jomā un šādus gadījumus nav redzējusi,” piedzīvotajā dalās sieviete.

Foto: “Kurzemes vārds”