LETA
Skolām un pašvaldībām jau pašlaik ir pietiekami instrumenti, lai novērstu vardarbību skolās, šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmai” apgalvoja izglītības ministre Anda Čakša (JV).
Vakar plašu sašutumu sabiedrībā izraisīja kārtējais vardarbības gadījums skolās, kad Ķekavas vidusskolā mācību dienas laikā skolas telpās tika piekauts skolnieks. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsver, ka Latvijā trūkst efektīva regulējuma vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs, piemēram, izglītības iestādes vadītājam īsti neesot tiesību vardarbīgos skolēnus uz laiku attālināt no mācībām skolā vai arī aizdomu gadījumā pārmeklēt audzēkņu somas.
Taujāta, kas līdz šim ir kavējis izstrādāt LIZDA prasīto regulējumu, Čakša tieši neatbildēja, vien atzīstot, ka vardarbība Latvijā ir augstā līmenī, jo ap trešdaļa bērnu sastopas ar vardarbību un agresivitāti skolās. Situācija esot nepieņemama, jo droša vide ir svarīga kvalitatīvām mācībām.
Čakšas redzējumā, problēma neesot regulējuma trūkumā, bet gan esošo iespēju piemērošanā, proti, kā pašlaik pieejamie rīki tiekot izmantoti. Iekšējās kārtības noteikumi esot pašu skolu un novadu izglītības pārvalžu atbildība.
Runājot, piemēram, par to, kā novērst naža ienešanu skolā, Čakša paziņoja, ka skolas jau tagad varot pieprasīt neienest nažus, tomēr nedeva skaidru atbildi, vai skola var pieprasīt pārmeklēt bērna somu, ja ir aizdomas, ka tajā varētu būt šāds ierocis.
“Visi rīki ir,” apgalvoja Čakša, paužot nostāju, ka to izmantošanas vietā dažkārt “vienkārši skaļi kliedzam, ka mums neviens nepalīdz”.
Pēc politiķes vārdiem, neesot pareizi, ka uzbrucēju vienkārši kaut kur izolē, bet vajagot lai psihologi strādā gan ar uzbrucēju, gan ar cietušo.
Ministrijā gan vēl tiekot vērtēts, vai vardarbības novēršanas regulējumā iespējami uzlabojumi, bet pašlaik esot jāizmanto esošie instrumenti.
Kā ziņots, šonedēļ sociālajos tīklos plaši izplatījās video no Ķekavas vidusskolas, kur mācību iestādes telpās kāds 9.klases skolēns piekāva citu skolas audzēkni.
Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, kas kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību viela jāapgūst attālināti. Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā darbojas pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieki.
“Lai mazinātu vardarbību Latvijas izglītības iestādēs, Ķekavas novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti gatavo pieprasījumu normatīvo aktu grozījumiem, cita starpā paredzot arī lielāku vecāku atbildību bērna uzvedības problēmu risināšanā,” teikts Ķekavas novada pašvaldības paziņojumā.
Arī LIZDA atkārtoti uzsver, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda, ka nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Arodbiedrība uzskata, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.
LETA jau rakstīja, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.
Ņemot vērā publiski vairākkārt izskanējušo informāciju par emocionālo un fizisko vardarbību, ko pret pedagogiem un izglītojamajiem vērsuši skolēni, LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vērsušās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos.
Tikmēr Saeimas deputāti kā risinājumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs piedāvājuši vien sociālā pedagoga studiju programmas augstskolās atjaunošanu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jūnijā tika uzsvērts, ka sociālais pedagogs ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem skolā, kura pienākums ir savlaicīgi pamanīt vardarbības iedīgļus un sadarbībā ar skolas atbalsta komandu operatīvi risināt vardarbību starp skolēniem. Sēdes dalībnieki uzskata, ka vardarbību skolā nerisinās pašvaldības sociālais darbinieks, jo pašvaldībās jau patlaban trūkst sociālo darbinieku, savukārt tie, kuri strādā, jau ir pārslogoti ar citiem darba pienākumiem.
FOTO: Shutterstock.com
Bauskas novada pašvaldībai svarīgāk ir ieguldīt naudu sabiedriskajās attiecībās, spodrinot savu tēlu, nekā algot uz pilnām slodzēm par konkurētspējīgu atalgojumu atbalsta speciālistus skolās. Cik gadā no Bauskas vietvaras budžeta iztērē PR darbinieku algām, darbavietu nodrošinājumam, “slavas propagandas” izdošanai uz glaunā papīra? Bauskas novada (iepriekš novadiņu) politiķi desmitgadēm nekaunīgi šķērdē nodokļu maksātāju saražoto. Viņi ir tik nīkulīgi, ka tikai, ieguldot milzu naudu no tautas sapelnītā sevis slavēšanā, spēj “pārvēlēties”. Vārgas personības, kas savas konkurētspējas celšanai izmanto administratīvos resursus. Padomju paaudze. Tiem, kuri ir jau pensijā, jāatkāpjas!Ļaujiet tautai elpot! Bērniem, skolotājiem skolās justies droši! Nodrošināt profesionālu palīdzību, ja tā vajadzīga! Vai, jūsuprāt, vecākiem ir nauda kvalitatīviem profesionāļiem?
No tautsaimniecības skatpunkta lētāk ir ieguldīt profilaksē, nekā seku risināšanā.
Karatē pulciņus.Daudz.
Izlasot Čakšas teikto, pat elpot kļūst grūti. Vai tas ir kompetencs cilvēks. Vai Čakšai liekas, ka skolotāji atļauj ienest nazi? Lai tak viņa iepazīstas skolas mājas lapās ar iekšējās kārtības noteikumiem, tad redzēs kas tur rakstīts. Vai sociālais pedagogs ir supermens? Pamās ar pirskstu un agresīvais skolnieks klausīs? Somas skolotājs drīkst LŪGT parādīt, bet ja skolāns nevēlas, tad nerāda un iepūt viņam. Darbības resursa nav. Kā var ministre tik bezatbildīgi runāt. Ziepēs to st…. i. Vecākiem 50% ir vienalga, lieciet tik mani mierā. Zvans uz skolu: skolotāj es netieku ar viņu galā, viņš mani neklausa, pasūta… . Un ko ar tādu var izdarīt skolotājs? Cilvēks var runāt ar audzinātu bērnu, bet ar izlaideni runāt vairs nav jēgas. Lai Čakša nostrādā vienu mēnesi Ķekavas vidusskolā un parāda, kā jāstrādā ar esošajiem resursiem.
Ja var viekāršoti – direktors un ped. sēda brīdina – turpina, nesaprot tad izslēgt no skolas un var turpināt neklātienē apmācību jau skolā par savu ( vecāku naudu). Nevajaga svienkāršas lietas sarežģīt – ir mātes padoms= žagars, tēva padoms = siksna un pa resno galu ātri var padomu iedabūt galvā. vajag piemēru === Afrika pērtiķīša mamma sauc pērtiņēnu kokā – lauva nāk… pērtiņēns rāda mēli – neklausīs… un rezultātā lauvai pusdienas … Bargi, bet dabā tā notiek un tas tā ir arī jāsaprot. Vēl nav saprašanas ===viduslaiku Holandē dīgdieņus sēdināja pagrabā un tur pagrieza ūdens cauruli – gribēji dzīvot radinies pie darbā un pumpē ūdeni – esot daudziem palīdzējis…Slaistiem nē…
tas ir biezi izplatits lauku skolas un skolas kur nesekmigie macas, sbiedribas pabiras, no nelabveligam gimenem. tur tadi gadijumi, skaidrs ka vajag efktivak cinities, tos varmakas vajag izolet vai uz koloniju paraudzinasanas iestadi un viss.
Stereotipisks uzskats. Vardarbība nešķiro pēc sociālā stāvokļa vai maka biezuma.