www.bauskasdzive.lv
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz otrdien, 9.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada, portālu informēja Saeimas preses dienestā.
4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.
Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.
Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju kopumā, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi Izglītības un zinātnes ministrijai un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.
Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda, teikts anotācijā.
Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.
Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.
Tāpat grozījumi paredz likumā citastarp nostiprināt to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus izglītojamajiem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme – mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl divos lasījumos jālemj Saeimai. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Iekļauj aizsardzības mācību, bet izņem krievu valodu.
Kaut ko tādu var izdomāt tikai Kremļa pakalpiņi.
Lai nākamie aizstāvi ne bū ne bē, no tā ko pretinieks runā.
Turi savu draugu tuvu, bet ienaidnieku vēl tuvāk. Viens bērns jau krievu valodu mācās. Ceru, ka otrs arī paspēs sākt apgūt.
EU tev ar kāju pa vienu vietu,nelien vairs pastala,bet rus draud nožmiegt.Kuru pareizāk saprast?
Man nezinātajam paskaidrojiet, tad cik īsti svešvalodas (minimums) ir jāmācās skolās? Agrāk bija valsts valoda, angļu un trešā -vācu/krievu/franču. Pēc raksta saprotu, ka tikai valsta valoda un 1 svešvaloda, pareizi?
Latviešu valoda ir valsts valoda. Tad ir 1. svešvaloda (angļu) un 2. svešvaloda (pārsvarā krievu valoda, bet, ja iespējams, vācu, franču). Piemēram, Bauskas 2. vsk. – 1. svešvaloda ir angļu, bet 2. svešvaloda ir krievu vai vācu.
Beidzot
To latviešu valodu Eiropā nevienam nav vajadzīga un tādu neviens nelieto 🤔
Pareizs lēmums. Krievu valoda nav zinātnes valoda. Zinātnes valoda ir angļu valoda. Un priekš studēšanas noderēs vien angļu valoda kā svešvaloda. Jaunietim ir perfekti jāmāk latviešu valodu kā savu dzimto valodu un angļu valodu kā svešvalodu. Bet krievu valodu šajos laikos nu gan nav jāmāk. Latvijai ar Krieviju nav pa ceļam.
Krievu valoda ir tikai kremļa propagandas ierocis. Un nav ko bērnu smadzenes, kamēr tās ir svaigas un darbspējīgas, piesārņot ar nevienam nevajadzīgo krievu valodu. Latvija ar Krieviju netirgosies! Tūrisma ar Krieviju nebūs! Tad priekškam to krievu valodu, ja viņu Eiropas Savienībā it nekur nelieto? Tad labāk nostiprināt latviešu un angļu valodu zināšanas.