LETA
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.
4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.
Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.
Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju kopumā, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi Izglītības un zinātnes ministrijai un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.
Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda, teikts anotācijā.
Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.
Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.
Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus izglītojamajiem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme – mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.
Foto:LETA
Beidzot 👍
Mjā,ja vairums krievu uzvestos atbilstoši uz tāfeles rakstītajam.
Kā būs ar otrās valodas apgūšanu 10.klasē, kur skolēns tikko iestājies?
Tiem, kas par to priecājas, iesaku padomāt ar galvu. Neesmu pret to, ka jāpāriet uz ES svešvalodu, bet nejau tādā veidā. Ja skolēns atsakās no krievu valodas 8.klasē, ko viņš pa gadu būs spējīgs apgūt citā valodā. Tas viss uz direktora pleciem, kur lai rauj tos vācu, spāņu un tt. Teikums , ka var slēgt līgumu ar citu skolu un mācīt attālināti.Kurš atbildēs par tiem skolēniem klasē, par viņu drošību? Vai skolotājs otrpus datoram? Jau pētījums parāda, kas notiek skolā. Tas tak ir ministrijas murgs, jo viņi līdz lejai nav nokāpuši Papīrs panes visu, bet atbildība no skolas direktora. Lielāku stulbumu vēl neesam redzējuši.
Kārtējais rusofobijā balstītais marazms , vai tad valoda vainīga , ka kāda valsts , šoreiz Krievija uzsāk karu vai veic citādas militāras darbības , tad jau atcerēsimies ko darīja spāņi Dienvidamerikas kolonijās , franču militārās misijas Ziemeļāfrikā , neskaitāmie kari pa visu pasauli , kurus veica angliski runājošie “‘ demokrātijas nesēji “‘ , un protams vāciski runājošo sāktais karš , kurā apslaktēja milijonus – pēc loģikas , kura balstīta politikā , tad nevajag mācīties nevienu no pasaules vadošajām valodām .
Lai kā jums patīk raudzīties uz austrumu pusi un jūsmot par Kremļa zvaigznēm, tomēr būtu laiks pamosties un saprast, ka mēs tagad dzīvojam Eiropas savienībā, nevis PSRS, un tādēļ loģiskāk ir apgūt tieši Eiropas valodas. Ne tikai vācu, spāņu, franču un itāļu, bet arī kaimiņu lietuviešu valoda varētu tikt mācīta mūsu skolās.
1. Ja jau Krieviju uzskata par ienaidnieku, tādēļ vien krievu valoda ir jāzina! 🙂
2. Valoda ne pie kā nav vainīga, pie tam – lai vai kā – krievu valoda ir viena no izplatitākām valodām pasaulē, un tie, kas to pārvalda, ir tikai un vienīgi ieguvēji. (Nu nav tādas “okupantu valodas”, kā mums cenšas iestāstīt!).
3. Attieksme pret valodām veidojas ģimenē. Nevar noniecināt nevienu valodu, tāpat kā kādu izcelt un dievināt. Cilvēkus nesķiro pēc viņu tautības/valodas, kurā runā! Jābeidz ar to t.s. “kolektīvo atbildību”: arī Krievijā dzīvo Cilvēki, un arī Latvijā dzīvo Necilvēki. Punkts.
Resp.: šī rusofobija ir lielisks veids kā zombēt cilvēkus, un liela daļa uz to “parakstās”. Nožēlojami ļautiņi, kā lai citādāk no noformulē!
Mācieties krievu valodu paši (tāpat kā jebkuru citu valodu, ko gribat) – kāpēc tai ir jābūt oficiālajai svešvalodai, ko māca valsts uzturētajās skolās? Un rusofobiju rada ne jau Latvija, bet krievija ar savu agresīvo darbību, kas visur saskata nacismu un visus vēlas no kaut kā atbrīvot!