Slimnīcu biedrība norāda uz nepieciešamību nodrošināt atbalstu tuvāk slimnieka dzīvesvietai

Medicīnisko palīdzību sasirgušajiem nepieciešams nodrošināt tuvāk viņu dzīvesvietai, lai medicīniskie pakalpojumi tiktu saņemti pirms cilvēks nonāk smagā veselības stāvoklī, komentējot Veselības ministrijas (VM) plānotās slimnīcu tīkla izmaiņas, aģentūrai LETA pauda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Kalējs informēja, ka ceturtdien organizācija tikās ar 18 slimnīcu vadītājiem, lai apspriestu neskaidros jautājumus par VM plānotajām slimnīcu tīkla izmaiņām, kas paredz turpināt koncentrēt sarežģītāku manipulāciju un operāciju veikšanu Rīgā un lielajās reģionālajās slimnīcās.

Pēc VM vārdiem, tas nozīmējot, ka medicīniskie pakalpojumi, kurus var saņemt dienas stacionāros un ambulatori, būs pieejami tuvāk pacienta dzīvesvietai, savukārt gadījumos, kad akūto un sarežģīto palīdzību nevarēs saņemt tuvāk dzīvesvietai, palīdzību sniegs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), nogādājot pacientu attiecīgajā iestādē, kurā ir pieejams nepieciešamais pakalpojums.

Kalējs norādīja, ka tikšanās laikā visi atbalstīja sarežģītāku operāciju koncentrēšanu lielajās slimnīcās, taču pauda šaubas, kā smagā stāvoklī esošos pacientus nogādās slimnīcās.

Viņš skaidroja, ka, no vienas puses skatoties, to darīs NMPD, taču tādā gadījumā tam būs lielāks slogs, jo ir nepieciešams gan transports, gan personāls – pārvadāt smagā stāvoklī esošu pacientu vienu pašu nevar. Attiecīgi ir vajadzīgs personāls, kas nodrošina palīdzību un stabilizē pacientu pārvešanas laikā, taču ir jāņem cilvēkresursu trūkums.

Kā otru risinājumu Kalējs minēja slimnīcu transportu, taču tas nozīmētu, ka slimnīcām tas būtu jāuztur, bet smagā stāvoklī esoši pacienti nav katru dienu – varbūt reizi nedēļā vai mēnesī.

“Pašreizējā VM vīzijā tikai pateikts, ka sarežģītos slimniekus koncentrēs tikai lielajās slimnīcās. Lai viņš vispār tur nenokļūtu, slimnieks ir jāārstē, pirms iestājas nopietni veselības sarežģījumi, līdz ar to ir vajadzīgs atbalsts tieši tuvāk slimnieka dzīvesvietai,” uzskata Kalējs.

Viņš uzsvēra, ka slimnīcu reformu jautājumā būtu jāņem vērā cilvēkresursu trūkums Latvijas slimnīcās, un tas ir galvenais, par ko būtu jādomā VM. Viņaprāt,l ministrija no tā norobežojas un uzliek par pienākumu slimnīcu vadītājiem piesaistīt personālu, taču tas tomēr ir valstiska mēroga jautājums.

Latvijas Slimnīcu biedrība kopā ar slimnīcu vadītājiem plāno arī sūtīt VM vēstuli ar aicinājumu skaidrot, pēc kādiem kritērijiem tika sadalīti finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu ārstēšanu lielajās slimnīcās. Pēc Kalēja vārdiem, finansējuma sadalījums parāda, ka no 180 miljoniem eiro 88% līdzekļu tiek koncentrēti Rīgā.

Foto: medicine.lv