Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai, pamatojoties uz 2024. gada aplēsēm, nepieciešami 2,902 miljardi eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) informatīvā ziņojuma par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.
Lai veiktu pilnvērtīgu visu valsts autoceļu stāvokļa uzlabošanu, kas ietver gan to būvniecību, gan uzturēšanu, kā arī mērķdotāciju pašvaldību ceļiem vismaz 25% apmērā, būtu nepieciešami 816,4 miljoni eiro gadā, norāda SM.
Likuma “Par autoceļiem” noteiktais autoceļu finansējuma apmērs atbilstoši 2025. līdz 2027. gada nodokļu iekasējuma plānam paredzams no 817 līdz 863 miljoniem eiro, kas ļautu ievērojami uzlabot valsts autoceļu stāvokli. Tomēr no valsts budžeta finansējuma ceļu atjaunošanai ik gadu tiek piešķirts vai to plānots piešķirt 306 līdz 362 miljonu eiro apmērā.
SM izvirzījusi mērķi palielināt Valsts autoceļu fondam piešķirtos līdzekļus, kas esot izdarāms, pakāpeniski nodrošinot likuma “Par autoceļiem” noteikto nodokļu un nodevu ieņēmumu novirzīšanu ceļiem.
SM uzsver, ka valsts galveno autoceļu būvniecībā līdz 2040. gadam par prioritāti jāizvirza galveno autoceļu pārbūve, galveno autoceļu tīklā izveidojot pēc iespējas vairāk divu brauktuvju ceļu posmus 1000 kilometru garumā. Tāpat autobusu pieturas jāparedz tikai atdalītas no brauktuves, sabiedriskā transporta pasažieru plūsma pāri brauktuvei jāparedz pa vairāklīmeņu šķērsojumu, kā arī autoceļi aprīkojami ar dzīvniekus aizturošiem žogiem un dzīvnieku pārejām, kā arī ar prettrokšņu elementiem.
Pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra vidējās būvniecības izmaksas 2025. gada cenās ir aptuveni 9,4 miljoni eiro.
SM norāda, ka pirmajā posmā no 2026. līdz 2034. gadam prioritārais virziens ir Bauskas šoseja (A7), iekļaujot Bauskas apvedceļa izbūvi 60,1 kilometra garumā un Iecavas apvedceļa izbūvi 34,3 kilometru garumā, un Rīgas apvedceļa posma Baltezers-Saulkalne (A4) pārbūve.
Savukārt otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam prioritārais virziens ir Rīgas apvedceļa posms Salaspils-Babīte (A5) un tā savienošana ar A4, iekļaujot tiltu pāri Daugavai.
Trešajā posmā no 2035. līdz 2040. gadam attīstības virziens ir esošu divu brauktuvju autoceļu pārbūve, kurā paredzēts realizēt Vidzemes šosejas (A2) līdz Lorupes gravai, Jelgavas šosejas (A8) un Jūrmalas šosejas posmu (A10) pārbūvi.
Tāpat trešajā posmā par divbrauktuvju ceļiem paredzēts pārbūvēt Tallinas šoseju (A1) 40 kilometru garumā un Ventspils šosejas (A10) posmu Jūrmala-Tukums 48,4 kilometru garumā.
Vienlaikus, ņemot vērā nepietiekamo valsts finansējumu, prioritāri tikšot pārbūvēti reģionālie autoceļi, kas savieno pilsētas vai novadu administratīvos centrus savā starpā, kā arī nodrošina pārrobežu savienojumus, kuros ir liela satiksmes intensitāte, kā arī reģionālie autoceļi, kas savieno citus reģionālos ceļus un kuros ir vidēja satiksmes intensitāte. Pavisam kopā prioritāro mērķu sasniegšanai nepieciešams papildu finansējums 325 miljonu eiro apmērā.
Tāpat SM norāda, ka attiecībā uz vietējiem autoceļiem līdz 2040. gadam no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, uz novada centru ir jānodrošina iespēja nokļūt pa autoceļu ar labā stāvoklī esošu melno segumu.
Ministrijā secina, ka līdz Valsts autoceļu fondā novirzāmo finanšu līdzekļu apmēra palielināšanai autoceļu būvniecību iespējams veikt vidēja termiņa budžeta ietvarā atbilstoši pieejamajam valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu programmu un instrumentu finansējumam.
Lai izbūvētu pamatotos TEN-T pamattīkla posmus, nepieciešami 1,9 miljardi eiro (bez Bauskas apvedceļa privātās un publiskās partnerības projekta (PPP)), savukārt, lai izbūvētu visus TEN-T pamattīkla posmus, ir nepieciešams 6,1 miljards eiro (bez Bauskas PPP).
Vienlaikus Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulas prasību izpildei līdz 2030. gada 31. decembrim nepieciešams nodrošināt TEN-T pamattīkla autoceļu ar satiksmes intensitāti virs 10 000 transportlīdzekļu diennaktī pārbūvi par autoceļiem ar atdalītām brauktuvēm. TEN-T regulas prasību izpildei nepieciešams piesaistīt papildu finansējumu vai projektus realizēt, izmantojot PPP projektu finansēšanas modeli, teikts ziņojumā.
Savukārt viena no reģionālās un vietējās piekļūstamības prioritātēm ir pagasta centru savienojošie autoceļi ar novada centriem, kas klāti ar melno segumu. Pašvaldības var izvēlēties citu pašvaldības ieskatā nozīmīgāku savienojumu, kam būtu līdzīgā apjomā jānodrošina šī autoceļa kvalitāte ar melno segumu, bet tas nenozīmē papildu autoceļa posmu, bet gan autoceļa posma aizvietošanu, norāda ministrijā.
Vienlaikus paredzēts valsts reģionālo un vietējo autoceļu vietējās sasniedzamības nodrošināšanai veikt uzturēšanas darbus atbilstoši nepieciešamībai, koncentrējoties uz viskritiskākajiem posmiem, lai nodrošinātu minimālu, bet nepārtrauktu braucamību visa gada garumā.
SM uzsver, ka, braucot pa sliktā stāvoklī esošiem autoceļiem, katru gadu tautsaimniecībai tiek nodarīti zaudējumi 728 miljonu eiro apmērā, proti, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un secīgi siltumnīcefekta gāzes emisijas.
SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) iepriekš norādīja, ka atjaunotajā valsts galveno autoceļu attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam reģionālo un vietējo ceļu būvniecībā lielāka loma būs pašvaldībām. “Tās vairāk varēs ietekmēt lēmumus par ceļu pārbūvi, piemēram, lai atbalstītu biznesa attīstību savā teritorijā,” viņš minēja.
Stratēģijā noteiktais mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, nodrošinot ES valstu sasniedzamību no Rīgas vienas stundas laikā, novadu centru sasniedzamību pa melno segumu un valsts autoceļu pieejamību. Stratēģija paredz ES valstu sasniedzamību un Rīgas apbraukšanu pa divu brauktuvju ceļu, piebilst ministrijā.
Ministrijā norāda, ka reģionālo un vietējo ceļu sasniedzamības nodrošināšanai lielāka loma noteikta pašvaldībām, dodot iespēju sekmēt ekonomikas attīstību. Līdztekus pagasta pārvaldes sasniedzamībai pašvaldībām būs iespēja izvēlēties autoceļa pārbūvi arī uz citu nozīmīgu vietu.
Aktualizētajā stratēģijā ir noteikts, ka valsts autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī pieejamība tiks nodrošināta ar ikdienas uzturēšanu.
Tāpat dokumentā ietverti tādi jautājumi kā pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktās teritorijas autoceļu attīstībai, inženiertīklu izvietošana pie ceļiem un citi.
Iepriekš SM pārstāvji informēja, ka plānots pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju laika posmam līdz 2040. gadam, lai nodrošinātu ES jaunā regulējuma pārņemšanu, kā arī, ņemot vērā nacionālā līmeņa faktorus, piemēram, šī brīža autoceļu stāvokli, pieejamo finansējumu un stratēģijās izvirzītos mērķus.
LETA jau ziņoja, ka 2021. gada jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu, kurā bija plānots līdz 2040. gadam Latvijā izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā.
Pēc tā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020. gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus tika norādīts, ka katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Tāpat izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.
