Smiltēns: Iekšlietu sistēmas atalgojums jāizlīdzina ar aizsardzības bloku

Nākamā gada valsts budžetā viena no galvenajām prioritātēm ir iekšlietu sistēmas, īpaši Valsts robežsardzes, atalgojuma paaugstināšana, izlīdzinot to ar aizsardzības bloku, otrdien pēc tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS). 

Viņš skaidroja, ka patlaban Valsts robežsardzē nav aizpildīti 18% štata vietu, un zemais atalgojums ir viens no šādas situācijas iemesliem. 

Smiltēns arī uzsvēra, ka budžetā noteikti jāparedz finansējums robežsardzes tehniskajam aprīkojumam – kamerām, sensoriem. 

Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka tiks virzīti arī grozījumi Krimināllikumā, jo pierobežā konstatētas 55 organizētas grupas, kuras palīdz nelegālajiem migrantiem robežas šķērsošanā, bet neviens no šīm grupām nav sodīts. 

Tāpat Smiltēns uzsvēra no iepriekšējās valdības pārmantotās prioritātes – veselības finansējuma – svarīgumu, norādot, ka, visticamāk, būs jāievieš valsts obligāto veselības apdrošināšanu, saistot to ar nodokļu nomaksu. 

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka ar Smiltēnu pārrunāts, kā situācijā ar valdības veidošanu tikt pie nākamā gada valsts budžeta paredzētajā laikā. Pārrunāts, kādi tehniski likumu grozījumi būtu nepieciešami, ja valdību neizdodas izveidot laikus, jo patlaban likumos ir atrunāta budžeta veidošana vēlēšanu gadu starpvaldību periodā, bet nav paredzēti gadījumi, kad valdība demisionē budžeta veidošanas laikā. 

Jautāts, kādi tehniskie likumu grozījumi šādā situācijā varētu būt, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no katra konkrēta gadījuma un katrā situācijā par tikšot lemts atsevišķi. 

Patlaban koalīcijā ir vienošanās, ka demisionējusī valdība lemj tikai par tehniskiem jautājumiem, tiek apstiprinātas Eiropas Savienības fondu programmas, bet ar politiskām iniciatīvām saistīti jautājumi uz valdības sēdēm netiek virzīti, teica Ašeradens.

Vienlaikus finanšu ministrs uzsvēra, ka saistībā ar budžeta veidošanu pietiekami daudz darba izdarīts pirms valdības demisijas. Ir izvērtētas ministriju vajadzības, makroekonomiskie rādītāji, fiskālā telpa nākamā gada budžetā. 

Ašeradens atzina, ka fiskālā telpa ir relatīvi neliela, tomēr galvenās prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība, tostarp arī darba samaksas jautājums iekšlietu struktūrās. Tāpat nemainīgas prioritātes ir veselības un izglītības finansējums. 

Finanšu ministrs uzsvēra, ka gadījumā, ja jaunā valdība tiek izveidota un apstiprināta Saeimā līdz 15.septembrim, ar nākamā gada budžeta izstrādes laika grafiku nebūšot problēmu. 

Arī Smiltēns atzina, ka pagaidām politiķi pieturās pie scenārija, ka nākamā valdība jāizveido pēc iespējas ātrāk, jo valsts nevar atļauties tādu vingrinājumu, ka divus gadus pēc kārtas jauns gads tiek sākts ar tehnisko budžetu. 

“Līdz septembra vidum jābūt skaidrībai ar jauno valdību,” uzsvēra Smiltēns. 

Jautāts, kas notiks ar plānotajām nodokļu izmaiņām, kuras bija paredzēts virzīt kopā ar budžeta likumu paketi, Ašeradens sacīja, ka pastāv iespēja bankām plānoto uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) 20% avansa maksājumu virzīt kā atsevišķu likumprojektu. 

Ašeradens skaidroja, ka šim plānotajam UIN avansa maksājumam ir nozīmīgs fiskālais efekts – 140 miljoni eiro un bankām tas būtu jāmaksā jau no šī gada peļņas. 

Savukārt pārējām budžeta likumu paketē iekļaujamajām nodokļu izmaiņām – akcīzes nodokļa paaugstināšanai, azartspēļu nodokļa paaugstināšanai un citām – neesot tik liela fiskālā ietekme, skaidroja Ašeradens, un to var uzskatīt par nodokļu harmonizēšanu un izlīdzināšanu starp Baltijas valstīm.

“Skatīsimies, kā attīstās situācija ar valdības veidošanu, un, iespējams, ka Finanšu ministrija plānoto UIN avansa maksājumu bankām virzīs ātrāk,” teica Ašeradens. 

Smiltēns piebilda, ka ir svarīgi, lai diskusija par plānotajām nodokļu izmaiņām pēc iespējas ātrāk nonāktu Saeimā, kur varētu izvērtēt visu pušu intereses.

Jau ziņots, ka valdība 15.augustā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā.

Šogad kopā ar izdevumu pārskatīšanas rezultātiem tiek skatīts arī jautājums par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumiem. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā un 2025.gadam – 11,293 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi 2024.gadam palielināti 630,5 miljonu eiro apmērā un 2025.gadam 666,7 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta ieņēmumi 2024.gadā tiek plānoti 13,5 miljardu eiro apmērā, 2025.gadā – 14,4 miljardu eiro apmērā, bet 2026.gadā – 15,2 miljardu eiro apmērā.

Kopumā valsts budžets 2024.gadā plānots 15,6 miljardu eiro apmērā, 2025.gadā – 15,9 miljardu eiro apmērā.

Plānots, ka, atbilstoši valsts budžeta 2024.gadam sagatavošanas grafikam, valdībai nākamā gada budžets 15.oktobrī jāiesniedz Saeimā.